Bonkajs

Kas vainas smiekliem?

2009-04-09T02:52:00.000-07:00

Kas vainas smiekliem?

Šis laikam tomēr ir bijis viens no visu laiku smieklīgākajiem TV šoviem ko esmu jebkad redzējis! Man protams žēl TV šova diskusijā iesaistīto cilvēku un arī paša šova vadītāja, kas uzreiz pēc visa šitā zaudēja darbu, bet smiekli ir pārāk lipīgi lai pretotos :D

Brūnais lācis brīvsolī!

2009-03-31T05:58:00.000-07:00

Pēdējā laikā daudz rakstu par savu ģimeni, bet jo vairāk rakstu, jo vairāk dažādi jestri atgadījumi nāk prātā :D Šķiet man jau iepaticies tos šādi dokumentēt. Šodien ar ģimeni bijām uz Līvu akvaparku Jūrmalā. Diezgan jautri uzdzīvojām, plunčājāmies un baudījām "sēnīšu fabrikas" sniegto baudu :D Uz brīdi biju pametis sievu ar abiem sīčiem un šo brīdi izmantoju, lai pakarsētos pirtiņās. Notikumi manas prombūtnes laikā bija risinājušies līdzīgi tiem, kurus tūlīt aprakstīšu, bet atgadījās jau pirms vairākiem gadiem. Jelgavā norisinājās gaisa balonu festivāls un arī mēs nolēmām to apmeklēt. Aizbraucām uz turieni kuplā skaitā. Apstaigājām norises vietu, bet neko vairāk par nepiepūstiem baloniem neievērojām. Bija jāgaida, kad tie tiks piepūsti un tātad bezmērķīgi jāvazājas apkārt. Pie balonu festivāla norises vietas kā jau parasti rosījās dažādi mazie tirgoņi - arī bērnu piepūšamais rotaļu laukums darbojās pilnā sparā un sūdzēties par apmeklētājiem nevarēja. Arī dēlēns Roberts vilka mūs uz bērnu vēlmju piepildījuma zemi - piepūšamo slidkalniņmājiņu. Tas protams bija maksas pasākums, bet mans Robis tādā ātrumā iefiltrējās mudžošajā bernu pūlītī, ka kasierīši ne acis nepamirkšķināja. Pāris reizes viņš tur tā nošļūca un mēs tikai priecīgi vērojām. Savā ziņā pat priecājos un jutos lepns ieraugot dēlēnu ātri jau uzkāpjam pašā milzīgā piepūstā slidkalniņa augšgalā. Tiesa šī reize bija citāda. Redzēju viņu saviebjamies un sākam raudāt. Nesapratu uzreiz kas noticis. Bet brūnais lācis jau bija palaists brīvsolī! Tas kūleņodams ripoja lejup no slidkaniņa reizē ar manu puiku un vēl kādiem 3 vienaudžiem. Man viss izskatījās kā palēninātā filmā! Brūnais tik tecēja un ripoja, līdz atdūrās pret kādu gādīgu mammu, kas bija iekāpusi piepūšamajā rotaļlaukumā sargāt savu sīci. Kad arī mans puika ar trīs pārējiem resgaļierm nošļūca, tad skats uz slidkalniņa bija kolosāls! Slidkalniņš bija kļuvis viscaur brūns no augšas līdz apakšai, turklāt augšā vēl drūzmējās bērneļi, kas notikušo nepamanījuši grasījās diebt lejā :D Kas tālāk notika ar pārējiem delveriem nezinu, jo šoks par savējā izskatu bija drausmīgs. Izejamās drēbītes mainījušas krāsu un labi oda :D Bija steigšus jāmeklē palīdzība! Ne salvetes, ne tekošs ūdens nebija rotaļlaukuma darbinieku rīcībā un tādēļ ar sīci uz rokām lidojām uz tuvējo Jelgavas ledus halli. Kad tur nonācām darbinieks noburbināja: " Slēgts!", tad tikai pacēla acis un ieraudzīja mūs - trīs cilvēku ģimeni, tēvs ar nokakātām rokām nes uz rokām puiku, kam nodirsta mugura un līdz ceļiem novilktas bikses un māti ar sakakātām biksēm rokās. Līdzjūtība atausa momentā darbinieka sejā: " AAAA... Jūs gan droši ejiet tik... " :D Liels paldies viņam par to! Protams puiku nomazgājām, mašīnā pārģērbām un svētki turpinājās :) Šodien savukārt jaunākajam dēlēnam brūnais grafiku neietur. Tā nu kad iznācu no pirts sieva steigšus bija ar abiem sīčiem klāt un metās stāstīt kā Valteriņš akvaparkā brūno palaidis :D Esot gājis pakaļ bumbai. Kā ierasts pietupies, lai pēc tās aizsniegtos un tā arī palicis pustupus pozā kamēr brūnais brīvsolī skrējis :D Gāju, pievērtēju situāciju un tiešām solīdi - pie ziemā neizmantotām durtiņām, tālāk nost no cilvēku acīm skaists brūnais lācītis dzīvojās :D

P.s. pirms dodieties ārpus mājas aizejiet uz poda divreiz, ja negribās tad tomēr pasēdiet un pagaidiet, jo varbūt tomēr sagribēsies...

Pirmklasnieka anekdote

2009-03-31T05:56:00.000-07:00

Skolēns aiziet uz skolu. Stundā skolotāja viņam jautā: "Tev ir kautkas taisns līdzi?" Skolēns tikai rausta plecus un nezin ko atbildēt. Viņš aiziet mājās un prasa mammai un tētim: "Vai man ir kautkas taisns?" Šie abi tikai rausta plecus un nezin ko atbildēt. Vakarā pirms gulētiešanas skolēns ieiet tualetē pačurāt. Attaisa bikšu priekšu, izvelk krāniņu un izsaucas: "Āaaa... re, kas man ir taisns!" :D Ticiet vai nē, bet šo anekdoti man nupat kā izstāstīja mans vecākais dēls, pirmklasnieks :D parasti vecāki jau laicīgi grib uzzināt kur slēpjas ļaunuma sakne un apspiežot smieklus viņam ieinteresēti vaicājām kurš viņam šādu joku iestāstījis. Par lielu izbrīnu mums, viņš pats esot to izdomājis :D Es tam ticētu, ja vien viņam lielākās grūtības skolā nesagādātu tieši latviešu valoda. Redz aņukus izdomāt šis var, bet kad pasaka skolai jāsacer, tad sēžam pusnakti :D

Ēta volvo brumbrum

2009-03-31T05:55:00.000-07:00

Daži zin ka vēl pirms nedēļas laiski vadīju atvaļinājuma dienas. Biju piemirsis par to uzrakstīt. Atvaļinājumā gāju ar spēcīgu apņemšanos turpināt dzīvokļa remontu. Jā, remontdarbi izdevās, bet tikai tiktāl cik uzbūvēt pāris mājeles no LEGO :D Trīs vīrieši saimniekoja pa māju ar visām no tā izrietošajām sekām. Katra diena sākās ar jaunāko dēlēnu būvējot aizvien jaunus LEGO auto vai torņus. Diena turpinājās kad pēc pusdienlaika devāmies uz skolu pēc vecākā brāļa. Ja mamma jaunāko žiperi liek gulēt uz rociņām, tad es izvēlējos citu ceļu. Braucot no skolas izlaidu lielāku līkumu un jaunākais kā likts aizmiga saldā pusdienlaika miegā. Atlika vien nogurušo dauzoni maigi ienest mājās un noguldīt gultiņā. Ja pirms atvaļinājuma likās, ka tieši pusdienlaiks būs īstais brīdis, lai kautko paremontētu, tad jau pāris dienās aptvēru, ka tas vienkārši nav izpildāms. Ēst gatavošana un mācīšanās ar vecāko dēlu paņēma visu pusdienlaiku un ja godīgi tad arī krietnu laiku pēc pusdienlaika. Mazais cēlās, vecākais jau beidza mācīties un nu jau par manu uzmanību cīnījās divi dauzoņas :D Vienojošais tomēr vienmēr bija LEGO vai arī izpriecas ārā uz kalna. Visjestrāk bija, kad no kalniņa nošļūkušais vecākais dēls nolēma ka viņš varētu kopā ar jaunāko nošļūkt. kalns no visām pusēm ar ledu noledojis un tajā pat uzkāpt grūti. Nolēmu palīdzēt mazajam. Abi uzrāpāmies augšā un pārliecinājies ka tā būs droši atļāvu abiem brašuļiem jautri iespurdzoties nolaist no kalna. Smieklīgākais vēl gan tikai sekoja. Stāvot kalniņa galā aptvēru, ka neesmu domājis kā tikšu lejā. Turklāt blaksustāvošie sīči viens otru uzmundrināja: "a davaj kas nenobrauks stāvot kājās būs pidars" :D Jā ko tādu pieļaut nedrīkstēju arī es :D Nācās man vien neveikli šūpojoties uz kājām slīdēt lejā no kalna :D Brīnumainā kārtā to paveicu godam par ko izpelnījos sīču izbrīna pilnus skatienus... ķipa vecs kraķis pa viņu kalniņu vizinās :D Jaunākais delēns mums tāds nerunīgs pagaidām gan. Pēc kārtējā kalniņa apmeklējuma gājām uz māju pusi garām mūsu autiņam. Rādu jaunākajam un saku, tas ir mūsu auto Volvo ar uzsvaru uz vārdu auto! Mazais tikai nobolījās, bet pēc kāda laiciņa mājās pieejot pie loga un rādot sasnigušo pasauli viņš mani pārsteidza. Skaidri un izteiksmīgi izstiepdams lūpas viņš sauca "Volvo" :D Mans prieks un lepnums par jauno iemācīto vārdu bija milzīgs, īpaši kad mazais par Volvo sāka saukt jebkuru automašīnu ko redzēja vai ar ko spēlējās mājās. Manu sākotnējo satraukumu par iespējamo palikšanu aci pret aci ar abiem foršajiem mājas vandāļiem nomainīja prieks par katru kopā pavadīto mirkli. Pat regulāri izsauktā vārda "Mamma" vietā jaunākais dēlēns uzstājīgi sāka saukt "Ēta!" :) Izdevās pat izlobīt pirmos teikumus: "Ēta volvo brumbrum" (tētis brauc ar volvo). Tagad kad šīs laimīgās dienas jau aiz muguras varu atzīties, ka tomēr pietrūkst man tāda veida iespēja pabūt kopā ar ģimeni, bērniem. Lai arī nepadarīju neko no tā ko biju plānojis izdarīt, tomēr savu mācību guvu. Sapratu cik grūti ir tikt galā ar visu vienlaicīgi - ar māju, bērniem, mantām, skolu, ēdienreizēm utt... . P.s. Jau gaidu nākošo atvaļinājumu :D

Beidzot arī es rakstu par SEO

2009-03-31T05:53:00.000-07:00

Atveram Google un meklēšanas lauciņā rakstam "aizķepis rievu". Spiežam meklēt un sagaidam rezultātus :)

Esmu to jau izdarījis un tā nu atļaušos publicēt rezultātu:

Paldies Jānim par šo lielisko SEO piemēru.

Dažiem baiļu sajūta jau pazudusi

2009-02-10T00:58:00.001-08:00

Vakardien sapratu, ka Latvijā valda krīze. Krīze izpaužas politikā un ekonomikā, bet visspēcīgāk tā ietekmē sociālo un kriminogēno situāciju valstī!

Gadījums:

Pēc darba ap 18:00 ar auto devos uz Bruņinieku ielu sagaidīt no darba sieviņu. Kā ierasts apstājos un nesamaksājis par stāvvietu vienkārši gaidīju. Automašīnas aizmugurē sēdēja mans tēvs, ko arī "paķēru" līdz mājām.

Pēkšņi gaidīšanas klusumu pārtrauca kāda vīrieša klauvēšana pie auto aizmugurējā loga vietā kur sēž mans tēvs. Sencītis izlikās, ka čali neredz un tā nu pieliecoties aicināju viņu runāties pie sevis. Viņš mierīgi pienāca, pieliecās pie puspievērtā loga un skaidrā krievu valodāman vaicāja:

"Прошу прощения! Я хотел бы украсть картину из магазина. Вы неподнимитье шум эсли я эё украду?"

tulkojums latviski: "Atvainojiet! Es vēlētos nozagt gleznu no veikala. Jūs necelsiet trauksmi, ja es to nozagšu?"

Lūk līdz kam ir novesti noziedznieki.. viņi nāk, atvainojas un lūdz atļauju apzagt veikalu :D

Čalis iegāja norādītajā veikalā kautkur aiz mašinas, bet kad pēdējo reizi viņu redzēju, viņš ar tukšu tarbu slāja tālāk pa Bruņinieku ielu Kr.Barona ielas virzienā. Laikam jau meklēt kādu citu apzogamu veikaliņu. Viņu gan būtu grūti nepamanīt, jo mašīnā sēžot likās ka viņš ir gara auguma, visnotaļ pieklājīgi ģērbies un vazājas apkārt ar paliela izmēra plecu somu (tarbu).

Man Rokas Nenokrita

2009-02-04T04:03:00.001-08:00

Esmu darbā. Katru dienu ejam tepat ēst pusdienas. Tas nav tālu - blakus telpā ir darba ēdnīca. Protams ir tādi, kas brauc uz Alfu vai iet kur citur ēst, bet man slinkums un arī talonu sistēma ikdienas maltīti padara lētāku par 1,50 latiem.

Kā jau visās ēdnīcās arī šeit ir jāveic saimniecības darbi un mēs no blakus telpas esam pirmie kam to lūdz. Atnest gāzes balonu, izkrāmēt kādu kartupeļu maisu, tas jau ir ierasts, bet man jāatzīstas, ka parasti daru to ar nepatiku. Tā ir nepatika dēļ iztraucēta miera, pārtrauktas sarunas vai galu galā dēļ tā ka bez manis šajā darbavietā strādā ja nemaldos vēl vismaz 50 vīrieši spēka gados.

Arī šoreiz sēdēju kā ierasts ar uzliktām austiņām lasot twitteri, bet ar acs kaktiņu pamanīju ienākam ēdnīcas saimnieci. Viņas apņēmīgā gaita mūsu virzienā nozīmēja to, ka atkal kautko vajag. Pat nesaklausījo ko īsti viņa vēlas, lai mēs šoreiz ienesam, bet nevīžīgi pieslējos kājās un nesteidzīgā solī kopā ar kolēģi sekoju.

Tikai gaitenī sapratu, ka jānes nebūs gāzes balons, trauki vai maišelis ar kartupeļiem, bet gan dzīvs cilvēks! Kad nonācām pie uzņēmuma galvenās ieejas ievērojām zaļu busiņu no kura steidzīgi izkāpa divas priecīgas kundzītes. Viņas acīmredzami priecājās, ka esam atnākuši, lai palīdzētu. Kā izrādījās palīdzība bija nepieciešama kungam, kas samulsis, pat sakaunējies sēdēja busiņa priekšgalā. Sākumā vīrs teicās, ka nekur neies uz ko kundzītes mums skaidroja, ka šis esot sakautrējies. Kā nu nesakautrēsies, ja atbrauc paēst, bet projektēšanas uzņēmums nav pat parūpējies paralēli ieejas kāpnēm uzprojektēt uzbrauktuvi invalīdiem! Savu mulsumu pārvarēju sakot ka mums nevis invalīdam jākautrējas, jo nav mums uzbrauktuves invalīdiem. Izcēlām no busiņa ratiņkrēslu, iesēdinājām vīru tajos un nesām pa ieejas kāpnītēm. Viena no kundzītēm vien piebilda, ka viņš jau 15 gadus pansionātā dzīvo un tāpēc vien ir vērts ļauties pārmaiņām :) Jā, tāda laba sajūta bija pēc tam un rokas arī man nenokrita. Es ar blakussēdošo kolēģi beidzot izdarījām kautko labu un šoreiz mani pat pārņēma nelāga sajūta dēļ manas sākotnējās vienaldzīgās reakcijas uz šo aicinājumu palīdzēt.

Security Guard chronicles #4

2009-02-04T01:31:00.000-08:00

Pēc ilgāka pārtraukuma ir tapis turpinājums rakstu sērijai par to laiku manā dzīvē, kad vēl strādāju apsardzē. Jau rakstīju kā sāku strādāt apsardzē (#1), kā sargāj (#2) un tiku paaugstināts (#3), tagad pienācis laiks pastāstīt arī par blēdībām un beigām.

Līdz ar konkurences saasināšanos arī mūsu salīdzinoši nelielajai apsardzes firmai neklājās viegli.Šefi smagi degradējās un dzēra, bet ar algu izmaksu palika aizvien čābīgāk. Mana atbildīgā darbavieta arī tika atdota citam - šefu favorītam ar ko varēja kopā iedzert un jautri patērzēt par tikai viņus interesējošām tēmām :D Faktiski tikām samainīti vietām - čalis no viena objekta kur bija dzērumā sastrādājis pamatīgus sūdus nāca uz manu vietu, bet es gāju uz viņa posteni otrā Daugavas pusē blakus Radisson SAS viesnīcai Kuģu ielā. Jau iepazīšanās ar jauniegūto posteni nenesa cerēto prieku, jo ēka bija ārkārtīgi nolaista, vienmēr auksta (ziemā sēdēju cepurē 24h un nosalu) un darba apstākļi apgrūtinoši dēļ saspringtajām attiecībām ar šīs ēkas administrāciju.

Šajā objektā nevarēja tā vienkārši doties uz kādu citu posteni un laiku pavadīt tizlojoties ar paša izvēlētajiem cilvēkiem. Visi stāvēja ap vienu galdu uz kuru bija vērsts vienīgais sildītājs. Lielākā daļa laika pagāja debatēs. Biju vienīgais latvietis un turklāt universitātes laikā vēl biju pārmērīgi aizrāvies ar radikāli labējām idejām, kas protams diskusijām atņēma jēgu, bet piešķīra nepieciešamo degsmi :D Īpaši smagas vārdu kaujas izcēlās uz dienas beigām, kad bija jācīnās ar slāviņiem par iespēju skatīties piemēram Panorāmu nevis seriālus par Krievijas mentiem. Otrajā vietā pēc debatēm par politiku un sadzīvi sekoja cīniņš par gulēšanas laiku. Situācija bija vienkārša - ir trīs cilvēki, bet viena gulta un kādam arī jāstrādā. Tā nu visbiežāk nakts laiks tika dalīts trīs daļās un sarunāja vai lozēja kad kurš ceļas un kurš iet gulēt. Iekrist gultā pēc tam kad esi pavadījis visu dienu stāvot kājās bija neaprakstāma sajūta. Tiesa par gultu gan grūti to nosaukt, jo tas bija matracis uzlikts uz četriem krešliem, kas tāpat garantēja lūzienu pārgurušam apsargam.

Protams tie, kas netika gulēt komorkā (pieliekamā tipa telpa kur gulta) tāpat lūza nost. Iekārtojās tā ērtāk uz beņķiem un aidā klanīties pēc sapnīšiem :)

Pamodināja mūs jau pastnieces klauvēšanās pie ēkas ārdurvīm. Kāds atvēra un paspēja vien nobļauties, ka rīts jau un ir steidzīgi jāceļās. Steigšus skrēju apgaitā. patiesībā pat īpaši nevēroju apkārrtni - paskatījos vai nav kāds logs izglāzēts milzīgās ēkas tālākajos galos un miers. Atvēru maiņas nodošanas žurnālu, parakstījos un laimīgs gāju mājās. Mājās ierados agri un likos uz pakas. Mani pamodināja telefona zvans. Likās esmu nesen tikai kā aizmidzis un uzreiz bija grūti saprast kas un par ko ar mani vispār runā. Vārdi kas mani pamodināja momentā bija "Objekts apzagts"!

Sabijos, kautgan labi apzinājos, ka nekādas zādzības pēdas neemsu pamanījis un arī apgaitās gāju ik pa pāris stundām. Mierināju sevi cerībā, ka tā ir tikai kļūda. Cerības izgaisa, kad pēc pāris dienām atkal atskanēja zvans uz mājām. Pacēlu klausuli un uzklausīju šefu, kurš pieteica cikos un kur man jāierodas uz nopratināšanu pie izmeklētāja.

Pienāca norunātā diena. Biju ļoti satraucies un ar grūtībām spēju sakoncentrēt domas, lai pēc iespējas precīzāk noformulētu visas savas aizdomas un atmiņas. Ejot uz pārrunām satiku kolēģi, kas vienmēr apsardzē bija jau slavens ar savu precizitāti un visu noteikumu ievērošanu. Pirms ieiet izmeklētāja kabinetā paspējām pārmīt vien pāris vārdus, bet ar to bija gana, lai nedaudz nomierinātos. Izrādījās, ka par zādzības laiku nekas nav zināms, jo pazudusi biroja tehnika no vadības kabinetiem. Galvā ātri poārtinu filmu un gar acīm zibēja ēkas pārvaldnieces regulāri izvešanai iesaiņotās kastes ar viņas parakstītām atļaujām, pavadzīmēm un pilnvarojumiem :)

Izmeklētājs likās tīri sakarīgs, bet stings vīrs. Lika mums abiem rakstīt paskaidrojumus par notikušo un paralēli sāka psiholoģisko apstrādi (laikam saprata, ka pret apsargiem un policijas pulkveža padotajiem fiziskais nebūs īsti vietā). Dažādi jautājumi un mēģinājumi nostādīt mūs vienu pret otru vai pat citiem kolēģiem nāca pār izmeklētāja lūpām kā no pārpilnības raga. Turējāmies. Tas vilkās kādu stundu līdz noslēdzās bez jūtamiem panākumiem vien to, ka abi ar kolēģi bijām nonākuši pie kopsaucēja - vainīga varētu būt pati ēkas administrācija, kurai vienīgajai ir tiesības atļaut jebkādu materiālo vērtību izvešanu no ēkas, bet droši par to nevaram būt.

Vēl pēc pāris nedēļām atnāca man vēstule, ka jāierodas uz tiesu liecināt, bet es neaizgāju. Neaizgāju, jo bija tas viss jau līdz kaklam. Pa tām pāris nedēļām biju bedzis savu darbu apsardzes firmā, jo algu izmaksas bija jau iekavētas par vairāk kā diviem mēnešiem. Turpināju strādāt skolā Rīgas centrā par sargu, mācīties un pasīvi meklēju labāku nodarbošanos.

Nobeigumā es gribētu vien piebilst, ka ne visi apsargi ir dzērāji, analfabēti vai atsaldēti skapji. Es satiku arī lieliskus cilvēkus, kas mācījās, strādāja, lai pabarotu ģimeni un arī tādus, kas bija vienkārši labi cilvēki :)

Šitas bija veltīts Jums: Kingkongs, Cis, Ribij glaz, Čečens, Normerovšiks un pārējie kam neatceros iesaukas...

turpinājums visticamāk nebūs!

Pienupienupienu

2009-02-01T10:29:00.001-08:00

Vakarnakt atkal tas notika! Tā ilgāk pasēdēju pie kompja un gulēt iet sanāca jau pēc pusnakts. Sieva kļūdas pēc ierušinājusies manā ierastajā gultas pusē, bet jaunākais dēls atnācis un kā teļš izslējies gulēja pa vidu. neko darīt. Likos uz auss sievas ierastajā gultas pusē. Bija jau agrs un tāpēc iemigu ātri. Līdz brīdim... . Pusmiegā jutu kautko blakus sakustamies. Sapratu, ka tas ir dēliņš. Jutu viņu veļamies uz manu pusi :D Jau paliku tramīgs :D Atvēru acis un ieraudzīju viņu ar aizvērtām acīm, bet platu muti tveram pēc mana krūts gala :D AAAAAAA... wtf... Piesūcās, bet kā dzelts momentā atrāvās un platām acīm caur tumsu vērās manī. Es ar tikpat platām acīm vēros viņā :D Abi bijām tik šokēti par notikušo, ka neko nesakot pagriezām viens otram muguru un gulējām tālāk itkā nekas nebūtu bijis. :) Kad šo no rīta izstāstīju sievai viņa gardi vien nosmējās un lepni noteica, ka Valters jau gan zin, kas ir īsta manta :D

Šīsdienas "negaidītais laimests"

2009-01-30T12:29:00.000-08:00

Mans tēvs cik viņu vien atceros spēlē Latlotto. Pāris reizes nedēļā viņš pērk tās sasodītās lotto lapiņas ar cipariņiem un izmantojot vienu un to pašu ciparu kombināciju spēlē. Nedēļā tie ir 12 lati, mēnesī 48, gadā jau gandrīz 600, bet gada laimests esot nepilni 100 lati! Pagājušajā nedēļā viņš man lepni paziņoja, ka sakarā ar valdošo krīzi nemet iekšā divus ciparu variantus, bet vienu un tāpēc lotto izdevumi samazinājušies uz pusi :) Tā ir laba ziņa, bet vienalga man neizprotama.
Šodien saņēmu e-pastu. Pirmais, kas krita acīs bija teksts: "Par balvas saņemšanu" :D Jā, nekur, nekam pieteicies neesmu, bet balva jau rokā! LOL

Skaistais spams piesārņoja manu e-pastu un lika man par šo to aizdomāties. Aptvēru cik tas tomēr ir viegli manipulēt ar cilvēkiem un viņu jūtām un cerībām. Pirmais ko izlasīju bija virsraksts, kas sekundes simtdaļā man lika "pārtīt filmu" un atcerēties visus iespējamos savus pieteikumus loterijām vai balvu izlozēm. Kā nākamā sekoja doma par to kur gan es būtu varējis pieteikties tieši pie portatīvā datora izlozes :D Un tikai tad spams manās acīs kļuva par īstu SPAMU!

Tāpat mans tēvs, kurš manuprāt nesamērīgi lielus naudas līdzekļus šķiež praktiski bezcerīgām Latlotto izspēlēm, skatās TV ekrānā, kad paziņo laimējušos ciparus un laimējušos dalībniekus. Viņš redz ka kāds ir laimējis un viņš arī zin cik daudz, tas liek atkal un atkal atvērt savu maciņu cerībā, ka tiešām kādreiz arī viņam kritīs šī laimīgā loze.

P.s. būsim piesardzīgi ievietojot savas e-pasta adreses internetā.

Alone in your crowd

2009-01-28T16:28:00.000-08:00

2009. gads iesācies jestri. Uz brīdi visi aizmirsa pat par krīzi, kad bariņš tirliņu patriotisma, fašisma, revolucionārisma, huligānisma vai jebkādu citu emociju vadīts nomētāja Saeimu ar Vecrīgas bruģakmeņiem.

Jā protams šitas ir iespējams arī visnovazātākais temats visā LV blogosfērā un interneta vidē kopumā un pat Obamas kronēšana nespēja to nomelnot :D

Ar mītiņotājiem jau sanāca kārtīgi izvilloties iekš twittera, kas faktiski samazināja manu sekotāju skaitu, bet kā saka kvantitāte ne vienmēr nozīmē kvalitāti ;)

Un tomēr latvietis ir man neatminama mīkla. Iet uz mītiņu protestēt, bet nepiedalīties afterpārtijā ir tas pats, kas aiziet uz pirti, bet nenopērties. Un tas vēl nav viss. Nākamā diena pēc grautiņa radīja visneiedomājamākās sirdsapziņas trīsas vairumā latviešu, kas pārvērtās par vienkāršu visa notikušā noliegšanu! Sākās viss ar tekstiem, ka itkā taču dziesmas gāja dziedāt :D STOP... jampampiņi... cik tiešām dumam ir jābūt, lai domātu, ka ar dziesmām un dejām Saeimas namu izslaucīt izdosies?! Nē, esot tur gājuši pakvernēt Doma laukumā, lai pēc tam kulturāli izklīstu kā pēc kārtējā Nacionālā teātra apmeklējuma, bet garāmejot sanāca paspiesties garām kādam pusducim hūlīšu, kas mentu autoparku likvidē un vēl dažiem aktīvākajiem, kas par akmeņkaļiem/stikliniekiem piestrādā :D Te nu sākās arī klasiskās atrunas un tās ir ierasti divas. Pirmā vainu uzveļ hūlīšiem, jo no 10000 atnākušajiem tikai 1000 ālējušies, otrā palīdz " atmazatsa" jebkurai siekaliņai - tas nav ierindas pilsoņu darbs hūlīšus savaldīt :D Nu šitāds lolisms! Žēl tomēr bija lasīt daudzos rakstus par to cik notikušais ir šausmīgi un ka neviens neatbalsta vardarbību.. blablabla..., bet pārdesmit cilvēkiem neviens no "citādi domājošajiem" protestētājiem nenorādīja, ka nav labi Saeimu apmētāt un policistus dauzīt! Visiem viss likās lieliski - gan pafočēt var, gan kadrā tikt, gan apmeklētu rakstu uzbliezt :D Čīkstēšanu par otro atrunu vispār nesaprotu - tad ja jau negribi iesaistīties, tad nafig uz to piketu gāji, savu viedokli paudi un galu galā skaļi rēji caur netu gan pirms gan pēc.

Elementāra sakarība - ir menti, ir valsts. Tauta jau zin dažus savus varoņus - mentkāvējus, bet ko izņemot skatīšanos uz to kā poličus tvarsta darīja parastais piketētājs/dziesmu dziedātājs un bļāvējs? Da neko nedarīja! Aizgāja mājās, palūrēja teļuku, sačatojās ar domubiedriem netā, bet no rīta ejot uz darbu sūtīja "laburītu" liftā satiktajai kaimiņienei/policista sievai, kas pusnakti negulējusi ar uzblīdušiem plakstiņiem nu dodas uz darbu klačoties ar kolēģītēm. Bruģakmens revolūcija, tā notikušo varētu nodēvēt. Skan skaisti gandrīz kā oranžā revolūcija pie hoholiem, tikai tāda pelēcīgi smagnējāka. Es labi saprotu, ka iespējams bija cilvēki, kas organizēja, meta pirmo akmeni, pagrūda pirmo policistu, bet šajā gadījumā pūlis pierādīja savu stulbumu akli pakļaujoties šāda veida aģitācijai. Civilizētajā un ne tik civilizētajā pasaulē par bumbu sprādzieniem organizācijas uzņemas atbildību, bet kas notika pie mums? Vienīgie oficiālie organizatori paziņoja, ka naeuzņemas atbildību un vaino citus! Jā, laikam neviens no viņiem nebija mājās, kad kaunu dalīja :D Un kāda jēga cīnīties, ja šādi rīkojas pašpasludinātie vadoņi?

Cīņa ir labi, bet katrs cīnās zem sava karoga, dažreiz šie karogi apvienojas, bet pēc uzvarētas cīņas karogi parasti atkal šķiras. Pēc uzvaras aizbrauc zemnieks ar savu traktoru laimīgs mājās, pilsētnieks iekāpj pārpildītā sabiesdriskā transportā, karogi tiek savīstīti un caur tiem atnestie ideāli aizmirsti. Tas pats notiek tagad. Zemnieki sakāpj dārgos traktoros, tērē degvielu kurai tiek piemērota nodokļu atlaide un dragā uz Rīgu kamēr pārējie nespēj saprast vai Pans Kleksis tiešām rij ripas vai varbūt Zatlers pat nedomā atlaist Dievmani (GODman) :) Suņi rej, bet karavāna iet tālāk.

Latvieti mosties! Kad nākamreiz taisīsi revolūciju, ielec dziedošajā penšu barā un sāc moshot, kad redzēsi urļiku ar bruģakmeni rokās, izrauj to viņam no rokām un iemet viņa tačkai logā, lai zin kā dzīvot uz vecāku rēķina, braukt ar krutu tačku un dzīvot mikrorajona daudzstāvenēs. Rīkojies!

Kamēr neviens neceļ karogu, kas man labpatiktos klausos sarkanmelnkarogotos un skaļi noliekot citādi domājošos ceru ...

Es nerakstu par IT

2009-01-28T02:00:00.000-08:00

Es tiešām nerakstu par IT! Arī šis nav raksts par to.

Parasti apmulstu dažādu izklaides un joku portālu sniegto jautrību priekšā. Paranormālās parādības un kukaiņveidīgie no pašmājām, kroplīši no brūnā lāča zemes, nemaz nerunājot par daudzajiem buržuāzistiskās rietumu civilizācijas smieklu bastioniem, kas tiek caurstaigāti ikdienu! Un tomēr šodien mani visvairāk priecēja tieši pašmāju It censoņi. Visvairāk bija pacentušies Krabjiem eLVē īstenākie labvēļi un entuziasti :D Tā nu pirms kādām četrām stundām @Sumpurnis iečivināja ziņu, kas beidzot lika man smaidīt. Krabjiem bija uz neilgu laika sprīdi mainījis dizainu un mērķauditoriju. Tas izskatījās ŠĀDI. Izmantojot savas IT jomā līkās rokas ar milzu piepūli izspiedu no sevis printscreen saglabāšanas darbību, kas savukārt vainagojās ar diletantiskiem panākumiem un lieku 2,84 MB (2 986 038 bytes) vietas rezervāciju uz cietņa.

Lūk tādēļ arī es laikam nerakstu par IT, jo bieži ir tā kā agri no rīta ceļoties paņem zeķes, paod un saviebies saproti ka tās ir aizvakardienas zeķes, kuras aizmirstas ielikt veļas kastē. Piemēram kāds mans draugs nesen tikai sāka strādāt IT jomā par tīklu administratoru. Viņam piezvana no kāda samērā prestiža Rīgas vīnu veikala ar prasībām risināt office faila problēmas. VNC tiek laists darbībā un tā nu vīna veikala darbinieks pašapmierināts sēž pie letes kamēr datoriķis lien viņam redzot veikala kompī. Diemžēl vai par laimi notika neliela kļūmīte meklējot nestrādājošo failu, kā rezultātā uz desktopa atvērās mapīte ar "drillman in gayland" tipa attēliem. No abām pusēm telefonā iestājās mulss klusums un šķiet neviens no sarunas biedriem nevēlējās uzzināt kam īsti pieder fotoaparātu brīžiem aizsedzošais un ar pamatīgu villaini segtais dibenvaigs :D Klusumu pārtrauca meklētā faila atrašana, ko pavadīja vīna veikala darbinieka gari stiepts un atvieglots izsauciens: "Jāaaaa".

Nerakstu es par IT un .

Esmu sācis skriet

2009-01-23T05:37:00.000-08:00

Mana interese par skriešanu radās pirms kāda laika, kad Latvijas blogeru RSS pasaulītē meklēju kam tad īsti sekot un kam nē. Atklāju arī šo blogu, kas mani pārstiedza, jo nerakstīja par IT, bet gan par skriešanu un citām autoru interesējošām lietām.

Kad lasīju par skriešanu vēl trenējos pie trenera Kaspara. Arī viņš mani visādi un bieži centās pierunāt uz to un norādīja, ka tas tikai palīdzēs man un manam ķermenim saskaroties ar jauniem izaicinājumiem.

Nu ko.. jaunāks nepalieku, remonts jaunajā dzīvoklī tikpat kā pabeigts un tātad nolēmu klausīt un sākt skriet.

Apstākļi manā jaunajā dzīvesvietā ir vairāk nekā labvēlīgi tam, jo izejot no mājas uzreiz ir stadions. Tur tad arī devos. Piecelties 6;30 bija pagrūti, bet ne neiespējami. grūtāk bija likt prātam sev iestāstīt cik labi būs tagad pusplikam iet ārā aukstumā un desot pa pilnīgi tukšu sasnigušu stadionu :D Tomēr tas izdevās!

Novicojis biju jau kādus četrus apļus kad izsita pirmo sviedriņu. Pēc tam gan gāja krietni lēnāk, jo nepareizā elpošana darīja savu. Un tomēr nebija slikti. Aauksto gaisu sarijies un elsodams atgriezos mājās, bet lepns par paveikto, jo galvenais ir sākt!

Neliels promo video:

...un šis ir mans 100 bloga ieraksts :) hiphipurraaaaa!!! :D

Esmu sācis skriet

2009-01-23T03:24:00.000-08:00

labi (7)

2009-01-22T15:21:00.000-08:00

Kādu brīdi uzskatīju ka vārdu "moderns" var aizmirst dēļ multikulturālisma tendencēm, bet nu esmu jau pārdomājis. Šis te ir kārtīgs modes kliedziens Latvijas interneta vidē, jo septiņas lietas raksta katrs. Daži raksta muļķības un fantazē, bet citi raksta par dzīvi, sevi un notikumiem par kuriem iespējams lielākā daļa apkārtējo cilvēku pat nenojauš. Es sevi ierindošu starp otrajiem, jo ir lietas kuras mani laikam nospiež :D Un paldies Tev Helmut, ka atļāvi man arī šajā sakarā izteikties ;)

1. Kad biju kādu gadu vecs tiku atstāts pie vecvecākiem Litenē (Gulbenes raj.). Saslimu un mana ķermeņa tempreatūra kāpa strauji. Izsauktā daktere nezināja neko labāku, kā sašpricēt mani ar antibiotikām, kas nosistu ķermeņa temperatūru. Nosist to izdevās, bet tikai krietni zem normas. Biju jau auksts un faktiski miris. uz vecmāmiņas saucieniem pēc ārstu palīdzības sekoja atbilde, ka tur vairs nekas nav glābjams :( Vienīgā siltā vieta manā ķermenī bija kautkur galvasvidus virs pakauša, bet pārējais viss bija auksts. Vecmāmiņa mani nēsāja, sildīja, sedza un vīstīja. Un brīnums notika, jo esmu vēl uz pekām. Vecvecāki man izglāba dzīvību un par to es viņiem vienmēr jutīšos kā parādnieks. Kopš tā laika mana vidējā ķermeņa temperatūra ir zem cilvēka vidējās temperatūras (35-36 grādi).

2. Es gāju krievu silītē un vieni no maniem pirmajiem izrunātajiem vārdiem bija "Mātes vārdi" krievu valodā. Mani vecāki bija šokā, jo es atnākot no silītes iegāju tualetē un tur sēžot sarunāju to kam tulkojumu vēl tagad varbūt nezinātu :D

3. Pamatskolas laikā es ar vienu čalīti devāmies sirot pa manu bērnības Rīgas mikrorajonu - Ziepniekkalnu. Ložņājām starp 602. sērijas deviņstāvenēm līdz atradām eju zem skaidām noklātajām siltumtrases trubām. nebija auksts, bet smadzenes mums tāpat bija atsaldētas, jo zem skaidu klājuma nolēmām iekurt ugunskuru, bet jaukā vilkme, kas bija jo spēcīgāka dēļ tā, ka caurvējš skrēja starp abām blakus esošajām mājām darīja savu. Liesmas izplatījās ātri un sākās neliels apjukums. Nolēmām apsegt ugunskuru ar blakus atrastajām presēta kartona strēmelēm. Tas bija īslaicīgs risinājums, jo tiklīdz uguns izdega cauri kartonam, tā mēs dabūjām bēgt no drausmīgajām liesmām. Skrējām ko kājas nes prom. Lieki teikt ka acīgas tantes, kas pamatoti bija nobažījušās par savu deviņstāvu māju turpmāko eksistenci izsauca divas ugunsdzēsēju automašīnas. Tās bija steigšus klāt un arī vainīgie tika ar vietējo stukaču palīdzību ātri atrasti. Abi taisnojāmies un vecākiem zvērējām, ka neesam neko dedzinājuši... kā tas beidzās priekš maniem vecākiem man nav ne jausmas, bet es izraudāju mēneša normu stabili.

4. Filma kas atstāja uz mani visspilgtāko iespaidu bija "King kong". Noskatījos to kad biju mazs bērns, bet pēc tam naktīm ilgi murgoju un tecināju zelta lietutiņu gultiņā :D

5. Manu vecāku laulību sagandēja alkohols. Tāpēc ienīdu alkoholu. Arī pirmā pieredze ar alkoholu bija briesmīga. Biju Līgo svētkus svinēt kopā ar mammu un viņas jauno otro pusīti kautkur Piebalgas pusē. Dažāda stipruma dziras gāja nemērā daudz, bet šis tas tomēr palika izmētāts pa lauku pļaviņu. Bija naids, bet arī interese pret caurspīdīgo šķidrumu stikla tarā. Atvēru to un ierāvu vienu šļuku.. jēziņ... tas tik bija ārprāts, jo neko tik pretīgu savu mūžu nebiju mutē ņēmis :D Viss iesmeltais ātri tika izpūsts turpat zālītē. Diemžēl gāja gadi un šī mācība piemirsās... :|

6. -5/-6. Tāds ir manas redzes asums. Tāds tas bijis jau ilgu laiku, bet ne no dzimšanas. Valkājamo aceņu stiklu biezums auga ar katru gadu un mana nepatika pret brillēm pakārtoti tam. Sākotnēji man acenes deva tikai, lai es skatītos televizoru vai redzētu skolā uz tāfeles ko raksta. Tomēr līdz skolas beigām man oficiāli tās bija jāvalkā it visur. Man pašam bija citas domas šajā sakarā un tāpēc es acenes nevalkāju dēļ saviem kompleksiem. Lieki piebilst, ka cilvēkus no attāluma nepazinu, tikai pēc gaitas un drēbēm. Nebija arī reti gadījumi kad vienkārši nepazinu cilvēkus kururs man būtu jāzin. Reiz sarunāju randiņu ar kādu meiteni pie Hotel de Rome, bet savajadzējās atliet. Aizgāju uz McDonalda tualeti, bet atpakaļ ejot uz kāpnītēm samainījos ar viņu neteikdams ne vārda, jo vienkārši neredzēju ka tā ir viņa :D Protams tas bija slikts sākums un arī es pats jutos tik neērti, ka pēc tam mums pat gribot nekas nesanāktu :D

7. Esmu dziedājis sieviešu korī Zemgales priekšpilsētas konkursā :D Notika tas oficiāli un pa īstam Arkādijas parka estrādē. Cilvēku masas bija lielas, no skolas bija koris kurā dziedāju arī es. Diemžēl starp kora zēniem es biju vienīgais , kas iespēju kavēt skolu izmantoja patieso mērķu vadīts. Pārējie neieradās, bet izvēlējās laiku pavadīt mājās. Dziesmas bija sagatavotas, bet es stāvēju pašā milzīgā apvienotā skolnieču kora vidū. Biju visai apmierināts līdz kora pieteikšanas brīdim - "uzstājas apvienotais Zemgales priekšpilsētas meiteņu koris" :D Tas bija Kauns un negods pa visu ģīmi :D Pat dziedāt kāre noplaka līdz nullei. Likās kavisi skatās tieši uz mani un domā.. redzkāda puiciska meitene :D

Vēlamais ķēdītes turpinājums:

@ klavina.

@ Edgars

@ sickanimals

@ arturs

un citi...

Security guard chronicles #3

2009-01-20T16:00:00.000-08:00

Jebkuru paaugstinājumu amatā cilvēks uztver kā pagodinājumu un arī es neesmu izņēmums. Jau rakstīju kā nonācu līdz "maiņas vecākā" amatam. Tas bija patiess prieks, kas nesa sev līdzi arī dažus skumju brīžus kad nācās pamest ierasto posteni Nr.2.

Maiņas vecākie visvairāk laika pavadīja tieši apsargājamā objekta galvenajā postenī – Nr.1. Protams postenim ne vainas – pašā centrālajā ieejā, plašums, daudz cilvēki, dators, lielāks televizors utt. Tas viss likās jauki līdz pirmajai darba dienai jaunajā amatā. Regulārās apgaitas, posteņa sienas stāvstutēšana un mākslīga smaida izlobīšana kļuva par manas dzīves ikdienu. Regulārā saskarsme ar visādiem „biezajiem” un parastiem pasaules tirdzniecības centra apmeklētājiem vai darbiniekiem uzdzina sagurumu un stressu, kuru noņemt varēja tikai ar maksimāli vētrainu iesaistīšanos apsargu sadzīvē.

Tiesa, sadzīve pārsvarā sastāvēja no trīs lietām: grādīgās dziras, rupjībām un sarunām par visticamāk izdomātiem dzimumsakariem :D Kāds apsargs, kura vārdu vai iesauku neatceros nāca pie mums katru rītu no citā Rīgas centra pusē esoša objekta. Un katru reizi nācās uzklausīt viņa mīlas varoņdarbus. Bet ņemot vērā faktu, ka viņš strādāja tā, ka faktiski dzīvoja darbā nebija grūti saprast, ka cilvēkam širmis jau aizkritis, bet izdomu tas neietekmē.

Netrūka arī austrumu cīņu „speciālistu” :D Bija tādi, kas vienkārši lielījās, bet bija arī tādi, kas no vārdiem regulāri nonāca pie darbiem. Bija turpat pie posteņa Nr.1 tāds neliels kioskiņš . Katru vakaru jaukā pārdevēja aizvēra to ar dzelzs žalūzijām. Tā nu pienāca nakts un laika īsināšanas nolūkos sākām ierasto stulbošanos. Vārds pa vārdam, joki un dažādi stāsti iz dzīves sekoja cits citam. Arī paraugdemonstrējumi neizpalika. Sekoja iespaidīga „vertuška” apsarga izpildījumā. Viņš neveikli sasvērās uz priekšu un viņa sitienā izstieptā kāja ar visu spēku atsitās pret kioskam priekšā aizvilktajām dzelzs žalūzijām. Nāca smiekli, bet tikai līdz brīdim kad atklājās ka ar sitienu pietika, lai dzelzs žalūzijas izlūztu no eņģēm :D Kopš tā brīža ar austrumu cīņām vairs neaizrāvāmies.

Daudz laika sanāca pavadīt arī pie apsardzes dispečera PTC augšējā stāvā. Viņi strādāja vienās telpās ar firmas vadību. Pa kreisi grāmatvedība un kadru daļa, pa labi firmas vadītāja kabinets. Daudzi viņus apskauda un bija jau arī par ko. Siltas telpas, dators, labs ledusskapis, drēbju skapis, ieroču glabātuve un darbagalds pilns ar dažāda kalibra +18 literatūru. Ar ledusskapi gan vienmēr bija problēmas, jo grūti pat atcerēties cik reizes tā saldētavā eksplodēja tur kļūmes vai steigas dēļ slēpjot no firmas bossa novietotās alus pudeles.

Lielākais bonuss strādājot par maiņas vecāko bija iespēja pagulēt. Darīju to visnotaļ atklāti un nekautrējoties pēc nakts apgaitas veikšanas devos ieņemt PTC novietotos mīkstos, apmeklētājiem parezētos dīvānus. Viss kā pienākas – līdz neliela sedziņa, rācija un miega pele uz pleca.

Arī Rīgas 800 gadu jubilejas svinības draudēja aizritēt nemanot, ja vien man nebūtu labu draugu kam netīk svētku salūtu vērot no cilvēku pārblīvētās krastmalas. Bija jau vēls vakars un es gatavoju sedziņu. Taisījos pie miera, bet no Rīgas svētkiem labi iesiluši mani atrada draugi J Biju atpakaļ biznesā. Gaidāmais pasākums likās neiespējams, bet viss ritēja savu gaitu un afērā iesaistījās praktiski visi uz vietas esošie apsardzes darbinieki. Apsargi nu kļuva par biļešu tirgotājiem vai parastiem labdariem. Nezinu kura gaišā galva to izdomāja, bet uz pasaules tirdzniecības centra jumta tika plānota grandioza salūta izrāde – neatļauta, pretlikumīga un visus drošības noteikumus pārkāpjoša izrāde :D Salūta laiks tuvojās un postenis Nr.1 jau izskatījās pēc Jaunā Rīgas Teātra ieejas – šauri, bet ar labiem nodomiem. Izkārtoju draugiem brīvbiļetes uz PTC jumtu un kāpām uz jumta. Skats mani pārsteidza, jo cilvēku daudzums atgādināja grāvējfilmas, kurās cilvēki skaskrējuši uz jumta gaida palīgā lidojošos helikopterus. Bet cilvēki tikai nāca un nāca – apsargi ar ģimenēm un bez, cilvēki no malas un PTC aizķērušies ierindas darbinieki. Kad sākās salūts cilvēki instinktīvi spiedās tuvāk jumta apmalei, dzēra un iztukšoto taru nometa turpat uz jumta vai arī lidināja pāri jumta malai. Arī es iemalkoju pirmo reizi darba laikā! Tas bija atvieglojums, ka neviens tajā dienā nenoplanēja lejā no jumta kopā ar līdzpaņemto ļergu. Svinējām vēl ilgi, daļu nakts tā arī notusēju ar draugiem turpat ārā parka zālājā pie tirdzniecības centra. Cik atceros, tad ik pa brīdim no darba vietas izplanēja kāds kolēģis glāžainām acīm un uzsāka uzmundrinošas sarunas. Un tomēr vienā brīdi es atguvu apskaidrību. Cauri parkam tieši manā un draugu virzienā tuvojās kāds stāvs. Viņam pienākot tuvāk sapratu ka tas ir firmas bossa dēls ar sev pielaulāto portatīvo datoru, kas toreiz vēl bija retums. Pēc īsas sarunas viņš ienira PTC ēkā un es atviegloti nopūtos ka pienācis rīts.

Turpinājums sekos...

Security Guard Chronicles #2

2009-01-10T01:00:00.000-08:00

Nu ko... pēc neliela ievadiņa turpinu loga ciršanu uz apsargu pasaulīti :)

Ikreiz kad ierados LU atradās kāds kas ar acīmredzamu skaudību vēroja mani. Biju strādājošs, pusizgulējies un nedēļām nemazgātu apsardzes formu valkājošs students. Jā, tas protams radītu skaudību ikvienā sevi cienošā tā laika LU studentijas pārstāvī :D Un bija jau arī par ko lepoties, jo ar laiku iedzīvojos un tiku pieņemts bariņā. Neskaitāmas kopīgās naktis 6 kvadrātmetrus lielā būcenī spētu vienot pat nīstamākos pretiniekus :D

Centos rūpīgi iegaumēt visu sastapto apsargu un operu iesaukas un īstos vārdus, kas galu galā man tikai sajauca galvu. Šad un tad aizmirsu kādam vārdu vai ieasauku, bet kopumā jutos labi. Firmas objekti bija izkaisīti pa visu Rīgu un tas tikai nozīmēja to, ka bija iespējams strādāt vienā uzņēmumā un nekad pat nesatikties. Aizvien biežāk gan atbraukušie operi pieminēja cilvēku iesaukas kurus nekad nebiju saticis. Viens no tiem bija "Domkrats".

Nelielajā kioskveidīgajā būcenī bez sieriņu aromterapijas ikdienišķajiem kursiem īpaša nozīme bija arī ēšanas tradīcijām. Operi ēda ātri un negausīgi, jo jebkurā brīdī varēja atskanēt sauciens skriet uz objektu. Tuklais Igors vienmēr izvēlējās nesagrieztu baltmaizi un desas luņķi. Jau pēc celefāna maisiņos iepakotā ēdiena smaržas varēju pateikt, ka Igors nav bijis mājās vismaz 4 dienas, jo nepārtraukti strādā. Pārstrādāšanās gan nebija nekas neparasts. Daži pat stādīja rekordus - piecas dienas, nedēļa vai divas, vairāk... .

Pēc kārtīgas strādāšanas sekoja atbilstoša atpūta. Par dažām tādām atpūtas reizēm jau stāstīja parupjas teikas. Vispopulārākais šķiet bija stāsts par opera "Ribij glaz" dzimšanas dienas svinēšanu turpat darbavietā Rīgas klusajā centrā un vēstniecību rajonā. Tusiņš tika svinēts ārā un kulmināciju sasniedza brīdī, kad jubilārs dāvanā no pārējiem apsargiem saņēma jauku Čaka ielas "naktstauriņu". Ar vārdiem "Nu! meties tik virsū!" "naktstauriņš" tika laiski noguldīts ārā pie būceņa un ēverģēlības varēja sākties :D Diemžēl man jāatzīst, ka "Ribij glaz" jau kad es ar viņu iepazinos likās kā apsargs, kas sver tikpat cik pats mans darba posteņa būcenis. Laikam tieši tas un arī izlaktais alkohola daudzums lika viņam savu "zīmuli" atstāt mierā un izlīdzēties ar visu apsargu tuvāko līdzgaitnieku steku. Jautri gan esot bijis visiem un katrs dabūjis nobaudīt "naktstauriņa" trennēto siltumu. Diemžēl par firmas labākajām dienām visi dēvēja tās , kas jau pagājušas. Visi šefi jo dienas jo vairāk lietoja grādīgās dziras un iesaistīja tajā visus.

Toreiz gan turējos godam, jo dzēris darbā vēl nekad nebiju. Ar ēšanu gan cits stāsts. Bieži viens otru vilkām uz zoba. Reiz kāds nenoturējās un atklāti pasmējās par to ka starp daudzajiem milžiem operiem esmu kā mazs diegs postenī! Toreiz ātri aizsvilos un studenta cienīgs jaunības trakums neļāva padoties. Noslēdzām derības kuras uzvarēju bez liekām problēmām. Izaicinātājs neticēja ka varu apēst DAUDZ, DAUDZ vairāk nekā abi būcenī guļošie operi kopā ņemti :D Ejot uz dežūru iepirku pāris kilogramus kartupeļu un pusdienlaikā bez čammāšanās uzvārīju un izaicinātāja acu priekšā notiesāju līdz pēdējam :D Uzvara bija gūta, bet jaunībvas maksimālismam mācība vēl tikai sekoja. Rīts sākās at operu maiņu un pārrunām par derībām kurās kāds izmeta: "Domkrats aprija katlu ar kartupeļiem"! Jā, tas tik bija pārsteigums! Vārds pa vārdam un arī man līdzšim nezināmais apsargs kļuva zināms - es pats. Izrādījās, ka iesauku man devuši jau pirmajā manā darba dienā, jo esmu aiz satraukuma, centības un respekta iedzīšanas nolūkos pārlieku spēcīgi spiedis roku daudzajiem apsargiem/operiem :) Sajutos kā savējais - pilntiesīgs apsargs ar iesauku.

Kādu gadu tā jau biju nolauzis kad sekoja patīkams pārsteigums - mani paaugstināja par maiņas vecāko. Bonusi ko par to saņēmu toreiz likās iespaidīgi - atbildība pār visiem objekta apsargiem, stundas samaksas palielinājums līdz kautkādiem laikam 50 santīmiem un pats nosaukums "Maiņas vecākais". Tās bija ilgi gaidītās pārmaiņas un jaunu notikumu virknes sākums.

Turpinājums sekos...

Uz vārda dienām neaicina

2009-01-08T14:38:00.000-08:00

Šodien ir LIELA diena, jo man ir vārda diena :D
Patiesībā jau rīts sākās iedvesmojoši, jo atverot kādu interneta ziņu portālu kā pirmais šodien sumināmais vārdiņš minēts Gundabis kamēr mans vārds nepamanāmi gozējās saraksta tālākajā stūrītī.
Atzīšos ka uz darbu ierados ar krīzes cienīgu cienastu, kas bija jau iepriekš aprēķināts uz konkrētu birojā sēdošo skaitu un pāris sulas paciņas citkārt pierastā vīna vietā.
Atcerējos arī kādu bērnības dienu vārda dienas ballīti mājās. Mamma bija ļoti centusies un pagatavojusi cienastu man un maniem draugiem. Bija gan gardie pašceptie rieksti ar vārīta iebiezināta pilnpiena masas pildījumu, gan dažāda veida kulinārijas brīnumi, kas vienmēr likuši man aizmirst nepārēšanās noteikumus. Pēc skolas steigšus devos mājās un gaidīju. Tā pagāja viena stunda pēc otras, bet durvju zvans nežēlīgi klusēja. Dzīvoju devītajā stāvā, un tāpēc uz katru lifta kustību saausījos. Kad nācu pie rūgtās atziņas, ka neviens tā arī neatnāks tuvojās stunda, kad kādam no vecākiem būtu jāpārrodas mājās. Man kļuva žēl sevis un mammas, kas bija sarūpējusi man visus šos gardumus. Nācās likt lietā fantāziju...
Ēdu visu ko redzēju un tik daudz cik lien. Slīcināju saldumos vilšanās rūgtumu un centos ēst tik daudz, lai pārnākot vecākiem pēc noēstā daudzuma liktos, ka te ir bijis varens bērnu bariņš :D Bija kauns, ka neviens neieradās... biju pārēdies, bet vai vecāki noticēja šaubos, jo bez ēdiena pievārēšanas neparko citu nebiju parūpējies - koridors tīrs, trauki neaiztikti.
Kopš tās reizes varu droši teikt, ka zinu ko piedzīvojis cilvēks, kas pirmais izgudroja teicienu: "uz vārda dienām neaicina" :D
Šodien gan viss izdevās - atbrauca daži netālu dzīvojošie radiņi, bija salāti, torte un vīns, smiekli, prieks un dāvanas..

Paldies Jums mani mīļie!

Security guard chronicles #1

2009-01-05T13:20:00.000-08:00

Kad pabeidzu vidusskolu nebija nekā prātīgāka kā iestāties augstskolā. Izvēlējos LU. Tiku budžetā, bet tā laika stipendija 6-8 latu apmērā likās pat kā pliķis Vecrīgas ubaga sejā :D

Vienīgais risinājums bija atrast darbu. Pirmais piedāvājums nelikās diezko jestrs. Tas bija sarga darbs skolā Rīgas centrā, bet totālais naudas trūkums spieda mani piekrist dežūrēšanai nelielā skolā pa nakti, saņemot par to atalgojumu laikam 40 latu apmērā. Ja pirms tam vēl šaubījos, tad pēc pirmajām naktsmaiņām jau biju apradis, bet pat toreiz ar sapelnīto knapi pietika nedēļai "Alus sētā" tūlīt pēc lekcijām.

Tā pagāja pāris mēneši līdz visi jau zināja, ka strādāju par sargu. Dažiem likās, ka man ir pienācis laiks doties tālāk un iet strādāt uz apsardzes firmu. Un reāls piedāvājums nebija ilgi jāgaida. Kopā ar brālēnu devos uz "pārrunām" ar viņa draugu - apsardzes firmas brigadieri. Tikāmies kafijušņikā "Sala" Elizabetes ielā 2a. Brigadieris likās iespaidīgs - divmetrīgs skapis uzvalkā. Apsēdāmies pie galda, paēdām un sarunājām, kad esmu gatavs sākt strādāt. Tās arī bija visas pārrunas...

Pienāca pirmā darba diena. Devos uz to pašu Elizabetes 2a, kur bāzējās jaunā darbavieta. Tiku iepazīstināts ar ofisa personālu - grāmatvedes un kautkāds mistisks personāla atlases vadītājs, kas man gan pēc vecuma, gan uzvedības atgādināja čekistu. Pēc pirmā izbīļa pārvarēšanas klenderēju uz pagrabstāvu iepazīties ar tiešo priekšniecību. Kad nokāpu pagrabā jau "priecēja" cigarešu radītā dūmaka un alkohola dvinga, kas burtiski koda acīs, kad jau biju iegājis "šefa kabinetā". Šefs izrādījās tāds manāmi saguris čangalis. Visu puslīdz sarunājām un devos uz savu darba posteni - postenis Nr.2, kas atrodas pasaules tirdzniecības centra (Elizabetes iela 2a) pilsētas kanāla pusē. Nedroši devos turp. Sasniedzu posteni, kas patiesībā ir maza kioska tipa telpa ar lieliem logiem, galdu un divām kušetes tipa gultām. Kad ierados mani jau gaidīja maiņas vecākais. Pēc instruktāžas nodošanas sapratu savu sūtību - jāspiež šlakbauma poga un jāfiltrē iekšā-ārā ejošie cilvēki. Protams tas likās satraucoši tikai pirmās piecas minūtes, jo reāli tur brauca tikai automašīnas un cilvēki staigāja ļoti reti. Tiku arī pie savas rācijas, bet kā ar to pareizi jārīkojas man nebija ne jausmas, zināju tikai, ka regulāri (reizi stundā) jāziņo no posteņa, ka viss kārtībā. priekam par vienkāršo darbu sekoja iepazīšanās ar tikko atbraukušajiem "operaķivņikiem". Viņi ienāca manā postenī, nometa savas somas uz gultām, pateica "privet" un likās uz auss abās gultiņās :D Viss vēl bija labi līdz brīdim, kad viens no viņiem novilka zābakus, lai vieglāk gulēt. Atcerējos skolas sporta zāli un pavēru logu plašāk. Pēc pāris stundu gulēšanas runīgākais uzsāka sarunu. Nu tādu parastu apsargu sarunu - no kurienes, kas, kā, kapēc, vai neesmu izmests no mentenes, kurās firmās esmu strādājis, cik man maksās utt... ko vēl daru.. opā... students??? Jā, tas viņus pārsteidza... tādus eksemplārus kā studenti toreiz apsardzes firmās, kurās dominēja bijušie policisti bija grūti atrast :D

Apsargājamajā objektā atradās arī pāris vēstniecības - Izraēlas, Igaunijas, Polijas un varbūt vēl kāda ko uzreiz neatminos. Protams arī drošības noteikumi atbilstoši šim faktam. Pieradums pie "sieriņu" aromterapijas jau bija radies kad pēkšņi man nācās demonstrēt savas laba apsarga iemaņas. Pavēros pa posteņa logu un pamanīju vēstniecības teritorijā nemanāmi, bet strauji ieejošus trīs cilvēku stāvus. Lecu kājās! Nekam vairs nebija nozīmes, jo zināju, ka jau pirmā darba diena man atvēlējusi apsarga cienīgu darbiņu :D Metos pie trīs vīriem, kas pēc savas uzvedības un monotonās gaitas nedaudz atgādināja filmas "Matrix" zvaigznes. Nostājos ceļā un paziņoju, ka tālāk iet viņi nedrīkst. Viņi neklausījās, bet tikai kautko nomurmināja un sasvērās uz priekšu itkā nepārprotami gribētu turpināt kustību. Neatkāpos, labajā rokā spēcīgi sažņaudzu melno steka rokturi, izstiepu kreiso roku vīru virzienā liekot viņiem saprast, ka vai nu viņi, vai es :D Visi trīs saskatījās un sāka ar mani sarunu angļu valodā skaidrojot, ka viņi te strādā un man ir viņi jālaiž. Protestēju līdz brīdim, kamēr beidzot viens no guļošajiem operaķivņikiem bija pamanījis jandāliņu un steidzās man palīgā. Par savām izredzēm nebiju visai drošs, bet par mani galvastiesu pārākā jurija steidzīgā gaita mani mierināja, ka gan jau mēs divatā ar šamiem vēsi tiksim galā. Opers piesteidzās un man par lielu pārsteigumu sāka gauži atvainoties trīs vīriem, bet mani steidzīgi rāva prom no notikuma vietas. centos protestēt, bet arī otra opera iesaistīšanās situāciju glāba. Visi trīs vīri aizgāja, bet es ar abiem operiem nesaprašanā apsēdos postenī. Biju izgāzies. Šokēja arī paskaidrojums. Tie ir Izraēlas vēstniecības apsargi un visdrīzāk vismaz viens vai pat visi ļoti labi trenēti bezmazvai "Mossad" vīriņi! Bet Operiem nāca nevaldāmi smiekli, jo nekad viņi nebija redzējuši ka tie vīriņi tiktu šitā apturēti, izprašņāti un biedēti ar steku :D LOL Arī es pasmaidīju, kad sāka man stāstīt stāstus par atrastu čaulīti ēkas pagalmā un nekavējoties izsauktu policiju vai kautkādām tur vēl specvienībām :D

Pirmā darbadiena apsardzē gāja uz beigām, šefi taisījās uz mājām. Pirmais devās prom brigadieris ar ko biju pārrunās. Apsargi gan viņu nekad nesauca vārdā, jo gandrīz visiem bija kļičkas - viņš piem. bija "Kingkongs", tas laikam dēļ raženā auguma. Vēl vēlāk prom devās pārējie tiešie šefi.. daži tika vesti ar dežūrmašīnu, jo nevarēja vairs laikam paiet dēļ dzēruma, daži savukārt tenterēja uz tramvaja pusi paši. Pienāca vakars, laiks kad abas operu ekipāžas mainījās dislokācijas vietām. jau pierastie "sieriņi" aizbrauca un to vietā ieradās nākamie - kārtīgi sastaigāti un visu dienu zābakos sastrādāti :D Sistēma tā pati vecā - ienākt, paēst un uz pakas.

Pirmo nakti tomēr nosēdēju neaizmidzis. Abas gultas aizņemtas, šlakbaums vaļā... maz kas var notikt, tā es toreiz vēl domāju. Tikai vēlāk nāca atziņa, ka apsargi guļ uz galda, ar galvu uz palodzes un kājas uz krēsla atzveltnes, BET dara to bez zābakiem, jo ja smird, tad visi!

Nākamais rīts nāca ar kārtējo operu maiņu... vieni atbrauca, citi aizbrauca, jaunas iepazīšanās, jauni "privet", "poka", " kā ģēlas" utt... . 24h bija aizvadītas un es gribēju prom uz mājām, gulēt, bet "bļoda" jāiet vēl uz LU pagulēt lekcijās, tad atkal pēc pāris lekcijām uz "Alus sētu"un riņķa dancis, kas nu bija kļuvis par vienu diennakti no četrām aizņemtāks varēja sākties :D

TURPINĀJUMS SEKOS

Loterijas atmiņas

2008-12-17T14:57:00.000-08:00

Tuvojas gada beigas un it visur tiek kalti plāni par dāvanām, to iegādi un pasniegšanas veidu. Tā nu piektdien dēlam skolā būs loterija. Jā, lielisks veids kā sagādāt prieku nepērkot dāvanu katram klātesošajam. Norunātā summa bija noteikta 2 lati, kautgan varu atzīties, ka J.Rozes grāmatnīcā nopirku sīkumiņu par lielāku summu :) Te nu jau viens mīnuss - nevar izkontrolēt ko un par cik pērk loterijas dalībnieki!

Arī es reiz piedalījos skolas svētku loterijā. Tas bija kautkad pamatskolā. Toreiz vēl "Turbo" bija viskrutākā kožļene, visi kāvās ar dončikiem un apģērbu lepni pirka centrāltirgū :D Mana mamma mani audzināja ļoti centīgi, biju kautrīgs, pakluss un samērā vārīgs jaunietis. Tā nu pienāca diena, kad bija kautkas jāpērk klases loterijai. Iegājām Ziepčika blakusmājas veicītī un nopirkām laikam varen daudz brīnumsvecītes. Biju apmierināts un tik priecīgs itkā tās būtu pirktas man pašam. Uz klases vakaru ierdos jautrs un nepacietīgi gaidīju loteriju. Redzēju, kā manis atnesto mantu izlozē kāds klasesbiedrs. Biju apmierināts un cerēju saņemt pretī ko līdzvērtīgu. Izlozes cipars man piešķīra kādu glītā kastītē iesaiņotu pārsteigumu. Cerību pilns vīstīju vaļā jaunieguvumu. Atvēru kastīti. Brūns, apaļīgs priekšmets raudzījās man pretim. Man bija bail tam pieskarties, knapi valdīju asaras. Tā bija KAKA!!! Mākslīgā, bet tomēr KAKA!!!

Klasesbiedri lielīgi izrādīja viens otram savu guvumu, bet tikai es kautrīgi to slēpu no pārējiem. Man bija tāds šoks un aizvainojums, jo sākotnēji nespēju pat saprast vai tā ir īsta vai mākslīga kaka. Nebiju tam gatavs. Vēl biju naivās domās ka Ziemassvētki tomēr ir prieka, laimes un tikumības svētki. Visvairāk man bija bail ko par tādu "dāvaniņu" teiks mana mamma, kas bija tērējusi naudiņu, lai kādam svētkos sarūpētu kasti ar brīnumsvecītēm.

Atrisinājums nāca pats no sevis. Uzradās daži apgaroti prāti, kas vēlējās iegūt savā īpašumā šo loterijas brīnumu, kamēr es gribēju tikt no tā vaļā. Galu galā iemainīju brūno riebekli pret rietumu ražojuma sulas paciņu ko gardi turpat uz vietas notiesāju.

Kad pārrados mājās mammai melodams teicu, ka laimēju daudz un dažādus saldumus un suliņu. Tik ļoti man bija kauns viņai atzīties, ka biju laimējis KAKU!

Zināms K-1 WGP 2008 čempions!

2008-12-06T15:47:00.000-08:00

Šodien Japānā notika K-1 world grand prix 2008 finālturnīrs. šoreiz manuprāt turnīrs izcēlās ar nedaudz negaidītiem notikumu pavērsieniem un rezultātiem.

Lūk pretendentu tabula un cīņu unzvarētāji:

Kā jau redzams attēlā, tad par uzvarētāju kļuvis Remy Bonjasky. Tie, kas mani pazīst zin, ka cerēju redzēt kā titulu iegūst Jerome Lebanner, bet atkal jau dēļ kārtējās traumas šis prieks viņam un arī man gāja secen :( žēl...

Arī otrs K-1 veterāns Peters Aerts zaudēja jau pirmajā cīņā, turklāt man likās ka viņš bija vnk. piedzēries, jo tik nevarīgu viņu sen nebiju redzējis :D

Kā tad īsti Remijam tas izdevās? Tātad vispirms viņam veiksme uzsmaidīja, kad dēļ traumas cīņu nevarēja turpināt Jerome Lebanner.

video:

Pēc tam sekoja skaista uzvara pār turku Gokhan Saki.

video:

Un visbeidzot pats fināls kurā Remijam pretī stājās Petera Aertsa uzvarētājs Badr Hari. Uzreiz jāsaka ka šādu notikumu pavērsienu es nebiju gaidījis, jo līdz šim pats nekad nebiju redzējis ka K-1 wgp finālā kāds sortists zaudētu nesportiskas rīcības dēļ :)

video:

2008-12-05T03:40:00.000-08:00

Amon Amarth - "The Pursuit of Vikings"

Blice veca kā zeme, bet man tik tagad daleca cik patiesībā tīkami priekš manis skan :D

ja jūties kā ragnesis vikings, tad ierubī tā skaļāk...

neesmu taads

2008-12-03T03:33:00.000-08:00

Rīts tramvajā. Dodos uz darbu. No otra tramvaja gala pamanu, ka manā virzienā sakustās sirms kungs ar spieķi pie rokas. Tikai kad večuks pavisam tuvu pamanu, ka spieķītis nav nekād spieķītis, bet gan paša saimnieka rokām iztēsts miets! Kungs tuvojas, nostājas man blakus un stingri raugoties man acīs nober: "Tieši purnā redzu žīdu, kas šauj cilvēkus"!

KO!?

Večuks novērsās, bet manīju, ka cīņa turpinās viņa galvā, jo sejas grimases un knapi redzamā murmināšana bija pārāk uzkrītoša. Palika tomēr žēl večuka. Viņš dzīvo savā pasaulītē, kas veidota no viņa jaunības laikmeta notikumiem un pārdzīvojumiem, spožuma un posta. Es arī negribu un nevaru būt tas kurš viņu nosoda par to! Kādu brīdi vēl mēs tā braucām.. viņš turpināja iekšējo naida pilno cīņu, bet es pārsteigts turpināju vērot vīriņu.

Braucot mani vēl urdīja vēlme "atdarīt" večukam pirms izkāpšanas ar skanīgu saucienu "Sieg heil" un izstieptu roku, bet līdz Juglai jau laikam nomierinājos :D

Vēl neliels veltījums večukam:

Sabiedriskā transporta trauma

2008-11-27T05:17:00.000-08:00

^Sabiedriskais transports ir labs, bet tikai lai nokļūtu ar puspievērtām acīm no vienas vietas uz citu! Tā ir mana nostiprinājusies pārliecība pēc nu jau pāris nedēļu intensīvas sabiedriskā transporta izmantošanas. Izmantoju vilcienu, autobusu un tramvaju.
Sākšu ar vilcienu. Viss itkā lieliski līdz brīdim kamēr jākāpj ārā. Un šajā sakarā man ir pretenzijas pret penšiem, ķoķkām un tamlīdzīgiem mūsu sabiedrības locekļiem. Nav vēl ne tuvu pienākusi izkāpšanas stacija, kad visi večuki ļengani speras kājās un slāj uz durvju pusi, lai tiktu tām pēc iespējas tuvāk un maksimāli nobloķētu vai aizkavētu izkāpšanu pārējiem pasažieriem tādejādi kavējot visa sabiedriskā transporta efektivitāti! Es parasti Olaines stacijā vēlos arī tikt tuvāk durvīm, lai paspētu izkāpt, pārlekt pāri sliedēm un doties mājup, nevis kvernēt uz perona saspiestā ļaužu pūlī gaidot kamēr vilciens paies garām. Situācija ir dumja, jo ja es gribu izkāpt pirms sirmā bremzētāju bariņa, tad man jāceļas no vietas un jāvirzās uz durvju pusi jau pirms iepriekšējās pieturas. :(
Nākamais pērienu dabūs tramvajs. Viss arī itkā pat bija labi līdz pirmo sniegu un aukstumu nenomainīja gaisa temperatūras celšanās pēdējās dienās. Absurds. Kad bija auksts, tad nācās braukt neapsildītā tramvajā un sūkstīties par to ka kājas salst, bet tagad kad ir silts es nespēju pat paelpot piesmakušajos, pārkurinātajos tramvajos! Reiz sēdēju pie loga, vietā kur silto gaisu pūš tramvaja apkures sistēma. Pēc aptuveni 5 minūšu sēdēšanas sajutu tādu kā deguma smaku.. bikšu stara bija tā uzkarsusi, ka draudēja sākt gruzdēt! Šorīt braucot uz darbu pirmo reizi neizturēju un novilku pufīgo ziemas virsjaku. Palika vieglāk, bet mana neizpratne saglabājas. Kāda vella pēc jāsasviedrē vai jāsaldē cilvēki!? Vai varbūt sabiedriskais transports Rīgā ir tāda kā rūdīšanas treniņnometne? :D ^

Staro Rīga garāmbraucot

2008-11-17T15:55:00.000-08:00

Šodien bija lieliska diena. Kārtīgi pastrādāju jaunajā dzīvoklītī liekot virtuvē sienas. Bija prieks par padarīto darbiņu. Protams kas labi strādā, tas pelnījis lielisku atpūtu. Protams neko vairāk par aktuālo Staro Rīga gaismas šovu Vecrīgā nevarējām iedomāties, jo radi un paziņas jau bija bijuši un teicās ka šamais labs esot :)

Ap plkst. 18:00 beidzot braucām.

Rīga nepriecēja ar sastrēgumiem, bet nepameta sajūta, ka viss notiek par godu valsts svētkiem. Tā nu tuvojāmies iecerētajai auto novietošanas vietai krastmalā starp Akmens un Vanšu tiltu, bet ak tavu skādi, tur pilns ar armijniekiem, kas gatavojās laikam rītdienas parādei. Garāmbraucot pamanīju, ka uz Radisson SAS viesnīcas Lielvārdes jostas fragments virsū zaigo. Metām iekšā centrā. Kādas 20 minūtes garlaikojāmies sastregumā pie Vantinieka līdz arī mans pacietības mērs bija pilns - devu grīdā zem ķieģeļa kautkur aiz Rīgas pils. Lieki teikt, ka ieliņas galā no no kurienes iznira rūķītis ar svītrainu atstarojošo vesti un burvju nūjiņu rokā :D Uz maniem mēģinājumiem aizliet actiņas, viņš tikai smaidīja un gurdeni novilka "nu labi, šoreiz es Jūs palaidīšu sveikā cauri" :D Njaa paldies protams un arī Tev priecīgus svētkus buržuju valsts cinīti. Sapratis, ka šeit stāvvietu nav vērts meklēt maucu prom. Uzgriezām uz Elizabetes ielas un pārdesmit metrus pirms katedrāles mūs gaidīja jauka, brīva vietiņa autiņam. taisījos parkoties iekšā un te blāc!

Uzreiz nesapratu, kas notiek. borta kompī kautkāds assistenza uzraksts itāļu valodā, datčiku logā mirgo ssarkans aķītis. Vēl nesparatu. Centos ieparkoties, lai netraucētu satiksmi, bet kas tev dos :D Stūre kā zemē iemieta :D Opcija "zvans draugam" un paša aizdomas ātri ieviesa skaidrību. Cerības, ka ģeneratora siksna tikai kautko iegļukojusi tika norakta kad zem atvērta kapota izvilku skaistu, melnu, čūskveidīgu gumijas striķīti - tā bija mana ģeneratora siksna. Tā nu Rīga turpināja starot kamēr es sēdēju autiņā un ar roceni izmisīgi centos veikli manevrēt auto aiz priekšābraucošā, velkošā džipa. Ekstremālos apstākļus vēl vairāk uzlaboja pamatīgais Rīga-Jelgava šosejas apledojums un ziemas riepu neesamība uz mana autiņa ;)

Majās esmu nokļuvis sveiks un vesels. Malkoju kautkādu sievas uz kreņķiem iepirkto liķierīti un no sirds novēlu Rīgai starot un Latvijai rītdien mirdzēt savā spožumā!

4 strike = 0,3l

2008-11-09T14:47:00.000-08:00

Nevarēju nociesties nepalieloties :D

Nu patiesībā ir tā, ka neko nesaprotu no boulinga.. pa retam ar draugiem aizejam un tad nu mētājam kā nu kurš māk :D Šosestdien iekš Bowlero svinot drauga Ērika dzimšanas dienu sanāca lūk šāda haļava :D

Sev un pārējiem par lielu brīnumu sapelnīju 4 straikus un kā balvu dabūju 0,3l aliņu, kuru neizdzēru pats (biju pie stūres), bet atdevu jubilāram tukšošanai :) Nez vai kādreiz vēl tamlīdzīgs kautkas atkārtosies, tāpēc uzdricelēt par to tomēr tā tīri vēsturei man vajadzēja :D

Atkārtotā gaišredzība neglāba no apskāviena

2008-11-07T14:43:00.000-08:00

Esmu traks... Šis būs jau otrais raksts (šekur iraid pirmais) rakstu sērijā, kas liek apšaubīt manu veselo saprātu. Šis pēkšņais brīnums ir gaišredzība! Ticiet vai nē, bet tas mani piemeklēja atkal. Un vēl dīvaināk ir tas, ka gaišredzības norises vieta bija praktiski viena un tā pati - gājēju tunelis pie Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas!

Tātad stāsts:

Braucu ar tramvaju no darba. Izkāpu tramvaja pieturā, kas LU Ekonomikas faķim pakaļpusē. Devos uz vilcienu.. faktiski nevis vienkārši devos, bet steidzos, jo bija aizdomas, ka varu arī nokavēt. Pulkstenis rādīja aptuveni bez desmit minūtēm 17:00. Un tad tas sākās... Pirms dažām dienām darbā caur Youtube noskatījos pāris Free Hugs kampaņas no dažādām pasaules malām. Iedomājos to un mēģināju iztēloties sevi šādā situācijā - stāv cilvis ar plakātu rokās uz kura skaidri pateikts ko viņš vēlas - apkampties :D Idejas, kas plosījās pa manu galvu bija no vispozitīvākajām ar lielisku apskāvienu nobeigumā, gan arī ne tik labas kad ar ņirdzīgu smīnu un ziemeļniecisku vēsumu paslīdu garām apskāvēju tvērieniem :D Trakākā laikam bija slimīgā doma par plakātu kuram vienā pusē "Free Hugs", bet otrā "you just got rickrolled" :D

Stāsts turpinās:

Tā nu es izeju cauri stacijas tunelim, uzkāpju augšā pa trepītēm un pirms ieejas Origo apstājos kā zemē iemiets! Tur stāv trīs jaunietes ar Free Hugs plakātiem rokās un izmisīgi mēģina pierunāt kādu pavecāku kundzīti apkampties! Biju šokā... gaišredzība mani totāli apstulbināja :D BET saņēmos, atcerējos par vilcienu un bez liekas ampelēšanās apkampu vienu meiču pēc otras, jo kad gan vēl precētam vīram kā man būs iespēja ar tik labu atrunu ap jaunām meičām gramstīties :D

Par šo atgadījumu:

atliek man vien secināt, ka Stacijas gājēju tunelis ir kā eLVē "Bermuda trijstūris"... vismaz iekš mana paura :/

Vēsture tiek rakstīta tagad - melnītis Husseins ASV prezidents!

2008-11-05T05:55:00.000-08:00

Vēlēšanas ASV ir praktiski beigušās un uzvarētājs jau saņēmis apsveikumus :) Baltajam namam nākamos 4 gadus būs jauns saimnieks Nevienam kurš kautcik regulāri lasa čivinātāju laikam nav noslēpums, ka esmu (biju) viens no retajiem McCain atbalstītājiem. Bet šis nebūs rakstiņš par vai pret Husseinu, bet gan par prieku! Jā, tieši tā! Man ir patiess prieks par to ka ASV ir pierādījusi ko nozīmē mūsdienās demokrātija, jo ja par ASV prezidentu var kļūt melnītis, tad vēlēšanas ir bijušas pat vairāk nekā godīgas un šoreiz ne masoni, ne kādi citi pārdabiski vai slepeni spēki nav spējuši patraucēt prezidenta vēlēšanu godīgai norisei :D Tāpat mans prieks ir liels par āmīšu prieku, jo cik lasu no dažādiem resursiem, tad ASV krodziņos to vien dzird kā "yes we can" un atbilde no vēl prieka (un ne tikai prieka) skurbumā esošiem pilsoņiem "yes we did" :) Tas ir patiess prieks... beidzot ASV ir kviti pat ar apbižoto Irāku, jo līdzīgi kā kādreiz Irāku vadīja Husseins, tagad Husseins vadīs ASV :D Un arī Latvijas politiķiem būtu daudz ko mācīties no šīm ASV vēlēšanām. Tagad ir skaidrs ka ir nevis vnk. jāsola kā tas tika darīts līdz šim, bet gan jāsola trīskārši un regulāri skaļi jāatkārto "Mēs to varam" un "mums vajag pārmaiņas". Tā ir vienkārša psiholoģija, ja politiķis vaicā vai saka, ka kautkas ir jāmaina, vai būs kāds normāls vēlētājs kurš atbildēs "nē"? :D Beigās visi sāk kopīgi bļaut, ka vajag pārmaiņas un tā nu arī vēlēšanās rezultāts neizpaliek :) "Sieg Heil" Barrack Hussein Obama, ui piedodiet "Yes we did" Barrack Hussein Obama ;)

Nopērc Kasko un beidz baurot!

2008-10-31T07:13:00.000-07:00

Šorīt acu priekšānotika avārija. Kā parasti izgāju no Rīgas centrālās stacijas pa to eju, kas Štoka (Stockmann) virzienā. pagriezos pa labi, gāju uz tuneli līdz tas notika. Blīkšķis un detaļu lupatas pa gaisu. Autobuss ietriecās busiņā. Ātrumā pat nenoorientējos un nesapratu kurš tad īsti varētu būt patiesais vainīgais. Instinktīvi apstājos, lai vērotu kas notiek.

No busiņa izleca skūts, ķērcošs skapis un bļāva: "Ko viņš izdarīja!!!". Sapratu, ka tas ir kupātus pārēdies lettiņš, bet nākāmajās piecās minūtēs šī pārliecība sāka pagaist, jo tās tika pavadītas klausoties slāviskos trīsstāvīgos mātesvārdos. Agresīvais tēvainis metās uz autobusu un likās, ka nekas nespēs glābt tā šoferīti no piespiedu slimnīcas apmeklējuma. Un tomēr šoreiz viņam paveicās. Autobusā pārsvarā manīju bērnus un līdz ar maza auguma šoferīti no tā izkāpa sieviete, šķiet skolotāja, audzinātāja vai gide. Žēl, man bija no sirds žēl to nabaga bērnu autobusā, jo viņu iecerētais izbrauciens bija pārtraukts un neviens nevarēja justies drošs, jo skūtais skapis ar savu nevaldāmo žestukulēšanu un draudiem pārbļāva ierasti skaļo Rīgas satiksmi. Patiesībā tā vien prasījās, kā iet un izslēgt lecīgo skapi vai vismaz pievērt viņa skaļo klabekli! Tas lumbris bļāva un biedēja bērnus dēļ kautkāda sūda veca ford busiņa kuram stabili iet jau pēdējais simtiņš!

Labi ka pēc pāris vārdiem no sievietes puses arī skapis mazliet rimās.

Mans ieteikums skapim būtu nopirkt vienreiz savai grabažai KASKO, vai arī iegādāties tādu auto dēļ kura tiešām ir vērts liet asaras vai bļaut un biedēt sabiedrību! :D

Pēkšņā gaišredzība neglāba no kauna.

2008-10-28T02:35:00.000-07:00

Šis rīts atkal sākās agri. vecākajam dēlam ir skolas brīvlaiks un es uz darbu varu doties agrāk. Kā jau parasti knapi paspēju uz vilcienu 6:44 un braucienu pavadīju snauduļojot un smieklīgi klanoties vilciena vagona kustību ieaijāts. Pusstundas brauciens un esmu jau Rīgā. Kā parasti devos uz stacijas narvessen veikalu pēc diviem tramvaja taloniem un kad tos iegādājos šmaucu cauri tunelim uz 6.tramvaja pieturu, kas pie LU Ekonomikas faķa ēkas pakaļpusē.

Šeit neliela atkāpe... Parasti eju ātri un arī pa tuneļa trepītēm skrienu pāri 2-3 pakāpieniem, kas laikam paceļ manu fiziski vēl aktīva cilvēka pašapziņu, jo nevelkos līdz ar pārējiem. Vakardien pēc pieminētā maršruta veikšanas un veiksmīgas iesēšanās tramvajā pie sevis nelietīgi iedomājos un iztēlojos sevi paslīdam uz tā paša gājēju tuneļa draudīgi augstajām trepēm. Vīzija pat nebija samākslota, jo skaidri iedomājos sevi skrienam pa trepēm un krītam.

Tagad varam turpināt iesākto... Tā nu es šorīt sev rakstrurīgajā žirgtajā gaitā devos tunelī. Palicis bija vien trepju posms otrpus stacijai (Origo) un gājiens būtu veiksmīgs. Bet kas gan tev to dos...! Nonācu pie tuneļa trepēm, lija lietus, trepītes slapjas un es atkal atcerējos iepriekšējās dienas iedomu. Pa vienu pusi trepītēm vilkās tantiņas, bet no augšas pa otru pusi lejā kāpa kautkādi švaļi. Instinktīvi metos augšā pa trepēm, lai apdzītu tantiņas pirms švaļi un tantiņas satiekoties trepju viducī aizšērso kustību. Protams sekoja FAIL! :D

Kad pārlecot pāri uzreiz trīs pakāpieniem biju veiksmīgi nonācis aiz tantiņām un pirms švaļiem sagrīļojos un sajutu rudens lietus vēsi slapjo dabu. No ierasti vertikālā pārvietošanās virziena biju kļuvis par četrkāji, kas staigā uz ceļiem un elkoņiem kā mazs bēbis :D No malas gan šis kritiens nebūtu augstu novērtēts, jo vismaz līdz sejas saskarei ar trepju malu pietrūka kādi pāris centrimetri. Jaka slapja, bikses slapjas un pats es kā pret sienu atsities. Tomēr ātri atguvos, pieslējos kājās un sakaunējies skrēju uz tramvaju. Ātri ejot paranoja ļāva vaļu un vēl pat pustukšajā tramvajā likās ka kāds no braucējiem to ir redzējis un klusībā smīkņā :D

Staigājiet uzmanīgi lietus laikā un jo īpaši pa slidenām trepītēm!

30000 klausījumu

2008-10-27T17:02:00.000-07:00

Manu šīsdienas prieku par nedēļas ietekmīgākā lasītāja goda saņemšanu papildina arī līksmība par manu klausīšanās statistiku iekš last.fm. Necerētais ir tomēr noticis un nu jau ar neslēptu lepnumu teikt, ka esmu noklausījies 30000 dziesmas.

Visas 30000 dziesmas esmu noklausījies laika posmā no 2006.gada 27.decembra kad pirmo reizi piereģistrējos last.fm. Uzreiz jāsaka, ka ir daži izteikti līderi starp klausītajiem mūziķiem, bet ir arī tādi, kas klausīti tikai pa reizei. Kopumā noklausīti vairāk nekā 2500 mūziķu radītie muzikālie garadarbi.

Tiesa līderu duetu (katrai blicei pa vairāk nekā 3000 klausījumiem) tik drīz neapdzīs neviens. Bet potenciālie apdzinēji ir diezgan daudz jo piecām blicēm jau ir vairāk nekā 1000 klausījumi katrai. Darbā mūziku klausos caur last.fm radio, bet mājās savas nelielās mūzikas kolekcijas spīdekļus. Šad un tad pie tīkamākajām dziesmām iekš last.fm pergas spiedu LOVE un tā nu pa šo laiku esmu bijis samīlējies jau 849 dziesmās :)

Man personīgi šajā TOP 25 ir arī pārsteigumi - Avril Lavigne (23.vieta) un Simple plan (18.vieta). Kā tas iespējams, ka šie izpildītāji ir apsteiguši pat Rage Against The Machine un daudzus citus sarakstā nepieminētos, man paliek noslēpums.

Savukārt pie birku, jeb tagu saraksta pārsteigumi izpaliek. Mūzikas stili pieminēti visdažādākie, sākot ar klasisko mūziku un beidzot ar smagni (metal, metalcore, hardcore utt...).

No mūzikas stiliem klausītākie ir bijuši metal, alternative un rock. Aiz tiem turpat seko metalcore un hardcore blices. Turklāt ja salīdzina nacionālo mūziku, tad visvairāk acīs krīt vāciešu un krievu radītā mūzika. Un tomēr es gribētu pie visa šī piebilst, ka vāciešu mūziku veido pamatā smagne, kamēr krievu mūziku veido dažādi Ленинград stila mākslinieki :D

Kad es sasniegšu nākamo lielo klausījumu statistikas ciparu (40000) man nav ne jausmas, bet katrā gadījumā būs interesanti pavērot kā 10000 dziesmu noklausīšanās spēj pārveidot manu gaumi un TOP 25.

Izrādās esmu ietekmīgs

2008-10-27T11:53:00.000-07:00

Šodien pavisam nejauši uzzināju, ka esmu ietekmīgs :D Pabeidzu šķirstīt lasipunktseLVē jaunākos blogu un portālu ziņu rakstus, par dažiem nobalsoju un intereses pēc piekāpu sadaļā "Tops -> lasītāji". Pēc neliela apjukuma secināju, ka esmu kļuvis par nedēļas ietekmīgāko lasītāju!

Lūk arī to apstiprinošais ekrānšāviņš:

Mani ļoti iepriecina arī trešā vieta kā aktīvākajam lasītājam. Turklāt, ja esmu pareizi sapratis, tad jo zemāka vieta zem aktivitātes un āugstāka pie ietekmes, jo precīzāk un labāk lasītājs novērtē rakstu. Tātad balsojis neesmu nemaz arī tik daudz cik varētu, bet tie raksti par kuriem nobalsoju iespējams tiešām ir šedevri eLVē lasītāju lokam :)

Stratēģiskie laikēži

2008-10-22T03:10:00.000-07:00

Neesmu nekāds baisais geimeris un tās retās naktis, kas nelietderīgi aizvadītas kapājot Battlefield 2, Counter-Strike, Victoria, Europa Universalis 3, Crusader Kings un tamlīdzos, es varētu norakstīt uz vēlmi atpūsties no ikdienas. Lieki piebilst, ka mana ģimene par tamlīdzīgām manām izklaidēm nekad nav bijusi sajūsmā un tāpēc pretinieku slaktēšana ar 'headshotiem' kā arī mazā Napoleona sidroma izdzīvošana virtuāli pakļaujot turpat vai visu pasauli nav dēvējama nekā savādāk kā par pakļaušanos šiem saistošajiem laikēžiem! Diemžēl laikēžu darbība nav viegli apstādināma un pa retam tiem gadījās no mājām pārsviesties uz darbu un otrādāk. Bet no pilnīgas darba apstākļu laikēšanas mani paglāba darbavietas vārgais kompanjons - datora procesors :D Ar nieka GeForce2 MX/MX 400 32mb video karti īpaši vairāk par dažām vecāka izlaiduma stratēģijām un CS nepalaidīsi. Un labi vien ir ;) Nācās meklēt alternatīvas un ar laiku tādas tika atrastas. MMORTS bija glābiņš. Visu vēlmju piepildījums ar pašvaku dizainu un iespējām, bet apvienojams ar jebkuru datoru, jo laikēšana notiek caur internetu un neprasa sēdēt un blenzt uz kautkādām darbībām visas dienas/nakts garumā.

Par manu pirmo šāda veida lielisko laikēdi kļuva Tribalwars.

Uzdevums pavisam vienkāršs - būvē ciemu, attīsties, iekaro citus ciemus, iestājies tribā un piedalies maseida karos.

Pats sāku pirms vairāk nekā diviem gadiem un starp dažiem latviešu Tribalwars valda uzskats par mani kā šīs stratēģijas latviešu veterānu :D Esmu bijis aktīvs pasaulēs nr. 2 un 3, bet laika trūkuma un apnikuma dēļ jau pirms vairākiem mēnešiem praktiski pametu šo lielisko laikēdi.

Līdz ar pieraduma veidošanos pret jau pieminēto laikēdi, sāku meklēt kautko līdzīgu. Vienīgais ko atradu bija Travian.

Līdzīga stila laikēdis, bet ar jau sākotnēju spēlētāju dalīšanu ciltīs/grupās un nedaudz savādāku dizainu un funkcijām.

Toreiz kad sāku Travian.lv vēl nebija un viss notika iekš Travian.com, bet man kautkā neipatikās. Bija lietas kas patika, bet tikpat daudz kas nē, varbūt tas dēļ milzīgā pieraduma pie Tribalwars stila.

Salīdzinājumam iekš Travian noturējos vien pāris nedēļas un apnika, bet ar Tribalwars mocījos vairāk nekā divus gadus. Kādus pāris mēnešus netēru laiku nevienam no abiem laikēžiem līdz pavisam nesen caur Twitteri uzzināju par vēl kādu līdzinieku - Ikariam.

Visvairāk mani pozitīvi pārsteidza dizains. No abiem iepriekš jau pieminētajiem laikēžiem šis atšķiras ar pasaules uzbūvi un labumu gūšanas iespējām - viss notiek uz salām un lai iegūtu vairāk resursus no konkrētās salas ir vairāk jāziedo, bet to darot jāatceras, ka uzlabotus resursus varēs izmantot arī visi pārējie, kuru ciemi ir uz salas. Patiesībā tā ir tāda neliela, virtuāla Hellēnija (Senā Grieķija) :)

Ir dzirdēts arī par citiem tamlīdzīgiem laikēžiem, bet pārsvarā tie līdzinās neveiksmīgām pieminēto kopijām.

... vaiii.. man tieši šobrīd uzbrūk iekš viena laikēža... jāskrien skatīties kas un kā :D

Ernesto Hoost rīt būs Latvijā!

2008-10-17T06:29:00.000-07:00

Armands tikko pasvieda ziņu ka Ernesto Hoost ierodas Latvijā 18.oktobrī, lai kā treneris vērotu Liepājas Olimpiskajā Sporta centrā paredzētās "Milžu cīņas". Tiem, kas lasa šo ziņu iekš esports.lv iesaku palasīt komentārus, jo tur ir par ko pasmieties par pārējiem īpašajiem aicinātajiem un neaicinātajiem viesiem :D

Kautgan E.Hoost vairs nepiedalās K-1 sacensībās, tomēr viņš kā četrkārtējs K-1 WGP čempions ir kļuvis par leģendu daudzu cīņas sporta veidu fanu acīs.

Un tagad nedaudz par to, kāpēc Ernesto Hoost ir kļuvis par leģendu:

agrīnie gadi un neveiksme

spēka gadi un leģendas dzimšana

Kā vējš skrien, kā miets atduras

2008-10-17T02:45:00.000-07:00

Šorīt pārlasot lasi.lv sadaļu "jaunākais blogos" uzgāju šo rakstu "100 km/h pilsētā? Mierīgi". Varu vien piebilst, ka piekrītu praktiski visam uz ko raksta autors mēģinājis vērst mūsu uzmanību - neņemt piemēru no pilsētas mikriņiem! ;)

Šajā sakarā prātā nāk kāds gadījums uz Brīvības ielas. Tas bija agrs rīts un pulkstenis rādīja knapi pāri 7:00 kad biju jau ticis līdz Alfai. Ielas pustukšas un vēlme nonākt darbā izbaudot vēl mierīgo, kņadas nepārņemto pilsētu bija lielāka nekā pārdomas par ceļu satiksmes nopteikumu ievērošanu. Lielākā daļa autobraucēju šo ceļa posmu no Alfas līdz Juglai mēro ar aptuveno ātrumu 60-70km/h. Tomēr man laikam kāja pa nakti bija tik nogulēta, ka pašam nemanot uzspiestais >140km/h ātrums nelikās nekas īpašs uz tukšās trases. Ātrumu samazināt īpaši nemotivēja arī dzeltenā gaismas siglāla parādīšanās luksaforā un traucos tālāk. Viss būtu lieliski ja vien tieši agrā, zemā rīta saule nespīdētu tik ļoti sāpīgi acīs. Sažmiegtām acīm turpināju ceļu un aizsardzībai pret sauli kreiso roku instinktīvi pacēlu priekšā sejai. Šajā brīdī acu gaišums atgriezās un pirmais ko pamanīju bija pretī braucošais ceļu policijas auto. Pārsteigums bija tikpat milzīgs kā ātrums ar kuru paskrēju viņiem garām. Bikses nepietaisīju un pa kaucošajiem nesametu, bet vēl pārdesmit metrus ar izvalbītām acīm lūrēju visos atpakaļskata spoguļos, lai pārliecinātos, vai manā virzienā netraucas tas pats policijas auto ar iedegtām bākugunīm. Pēcāk ar čaļiem pārrunājot notikušo vislielāko jautrību radīja mana rokas pacelšana, kuru policijas automašīnā sēdošie varēja iztulkot divejādi - es viņiem māju sveicienam, vei arī slēpju seju :D Šoreiz izglābos, bet jāatzīst ka kamēr nenoķers mācību laikam nedabūšu :D

Mūžīgais serviss #3

2008-10-15T03:39:00.000-07:00

Parasti priecājos par rakstiem kurus rakstu, jo prātā tie rodas patīkamos iedvesmas un apgaismības brīžos. Bet kā jau dzīvē arī blogā gadās pa kādam melnam traipiņam, un manā gadījumā tas attiecināms uz rakstu sēriju par automašīnām un servisiem. Uzreiz jāatzīstas, ka rakstot "Mūžīgais serviss" un "Mūžīgais serviss #2" pat nedaudz šaubījos vai maz man ir vērts celt gaismā faktus un nomelnot kādu konkrētu autoservisu. Vakar beidzot nācu pie atziņas ka viss izdarīts pareizi un ka Tautai bija un ir jāzin savi varoņi :D

Pie apskaidrības mani veda degvielas smaka un skaisti bālgani dūmiņi, kas sēžot sastrēgumā aiz Salu tilta nepiespiesti virmoja ap auto kapotu. Uzreiz jāsaka, ka ļoti pārsteigts par to nebiju, jo jau pāris nedēļas aizdomīga likās degvielas smaka, bet to norakstīju uz paša izlieto degvielu autostāvvietā kad rūķīši no "lieliskā autoservisa" bija pamanījušies radīt sūci degvielas bākas apvidū. Šoreiz situācija likās nopietnāka un zvans draugam palīdzēja saprast, ka jāstājas nost vai fiksi jāmūk uz kādu autoservisu. Tā nu es ar savu kumeļu kā apdzisis, bet vēl kūpošs grils šāvos pa Ulmaņa gatvi uz "Autostils" autoservisu meklēt palīdzību. Traucoties uz norādīto adresi jau biju sevi iztēlojies braucam lieliskā, sarkanzilām liesmām degošā Volvo ar ieslēgtām avārijas gaismām un pēc tam vēl stāvot pie grillētā auto vraka un sniedzot interviju "Degpunktam". Sapņošanai daudz laika neatlika, jo "Autostils" servisā mani uzņēma laipni un visai operatīvi tika konstatēts, ka "lieliskā autoservisa" rūķīši nebija normāli uzskrūvējuši motora degvielas padeves šļauciņas. Tas viss? Ne sūda... Ķēdes reakcija - šļauciņas laiž garām degvielu, kas tek uz motora un tālāk uz "spilvena", kurš savukārt laika gaitā tiek saēsts! Šoreiz iztikām ar šļauciņu kārtīgu pieskrūvēšanu un motora mazgāšanu. Sekoja vēl pāris spļāvieni "lieliskā autoservisa" kompetences virzienā un prom :)

Pēdējā laikā rakstu reti, bet no sirds ceru, ka šī rakstu sērijā nekļūs par vēl pāris turpinājumiem bagātīgāka... :D

Muu, fermeris un traktors

2008-10-08T04:55:00.000-07:00

Kas gan to varēja iedomāties, ka kādreiz metālam (kā mūzikas stilam) uzradīsies tik daudz dažādi paveidi, stili un atdarinājumi :)

Lūk jaunums, jeb tas ko es varētu dēvēt par lauku metālu :D

30 minūtes un jauns nekustamais īpašums

2008-10-06T02:09:00.000-07:00

Liels paldies Draugiem.lv, ZIP.lv, Evijai J. ar ģimeni, manai ģimenei un pārējiem...

Tā bija svētdiena. Ģimene bija samiegojusies un cēlāmies salīdzinoši vēlu. Mierīgi un pat nedaudz slinki sāktā diena turpinājās brokastu ēšanā, mājas kārtošanā un nesteidzīgā interneta sērfošanā. Sieviņas visbiežāk aplūkotais saits draugiem.lv arī netika aizmirsts. Ja parasti pie sevis šķendējos par joslu ar visādām draugu aktivitātēm tad šī reize bija savādāka. Sievas draudzene bija ievietojusi sludinājumu. Ziņkārība protams samērīgās devās ir laba lieta un tika izmantota arī šoreiz. Milzīgs bija mūsu pārsteigums, kad noskaidrojās, ka sludinājums ir par trīs istabu dzīvokļa pārdošanu. Vēl vairāk priecēja cena, kas pēc mūsdienu dzīvokļu cenu aplēsēm ir pat vairāk nekā pieņemama summa :) Jau pēc 10 minūtēm sēdējām automašīnā un traucāmies uz Jaunolaini, lai aplūkotu dzīvokli. Principā tas neko nemainīja, jo dzīvoklis nav labā stāvoklī, bet ir liels (~70m2) un par ideālu cenu! Saimniekiem teicām, ka padomāsim un atgriezāmies mājās. Kamēr braucām nolēmām, ka iespēja jāizmanto, jo tādas cenas šādiem dzīvokļiem nav un nebūs vēl kādu laiku. Iegājām internetā un ar šausmām konstatējām, ka zip.lv ievietotajam sludinājumam jau krietni pacelta cena! Par laimi bijām jau runājuši ar saimniekiem un mums saglabājās pirmā cena. Pēc nelielas apspriedes nolēmām izmanotot situāciju un kļuvām par pircējiem dzīvoklim, kura pārdošanas sludinājums bija ievieots pirms 20-30 minūtēm!!! :)

Stāsts varbūt liekas neticams, bet varu pierādīt ka viss sacītais ir tīra patiesība. Vakardien saņēmām dzīvokļa atslēgas no iepriekšējiem saimniekiem, kuri vēl prom braucot piebilda, ka nekad nebūtu spējuši iedomāties, ka šādu darījumu var noslēgt tādā ātrumā :D Viņi arī izstāstīja ka izdomājuši pārdot dzīvokli iepriekšējā vakarā pēc divu martini pudeļu iztukšošanas :D lol

Lai viņiem veicas viņu jaunajās mājās un es ceru uz daudz jaukiem brīžiem jaunajā miteklī kuram nu jāsteidz veikt remontdarbi.

Lūk arī mūsu pirkuma video:

Kimbo ir apturēts!

2008-10-05T14:18:00.000-07:00

Jā! tas nu beidzot tiešām ir noticis un Kimbo Slice no gandrīz neuzvarama cīkstoņa ir kļuvis par uzvaramu, "parastu mirstīgo" cīkstoni :D

Visu šo dienu jau trinos ap internetu, lai atrastu kautvienu video kas atbildētu uz manu augusta beigās uzdoto jautājumu "vai Kimbo tiks apturēts?". Cīņa bija paredzēta starp Kimbo Slice un UFC veterānu 44 gadus veco Ken Shamrock. Meklēju pēc attiecīgajiem atslēgasvārdiem rakstot 'kimbo vs shamrock', 'kimbo slice vs ken shamrock', 'slice vs ken' utt. bet nekā! Totāla NULLE!!! Biju apbēdināts un nenogurdināms kā ieciklējies turpināju sērfot pa netu. Apgaismība pie manis nāca tikpat ilgi kā varbūt kādās anekdotēs karstie igauņu zēni cenšas no burtiem salikt kopā krievu valodas vārdiņus :D Video kuru nosaukumi man vēstīja par Kimbo cīņām pret citiem pretiniekiem sākotnēji tika laisti gar acīm, līdz atlasot tos pēc datuma pamanīju kādu uzkrītošu tendenci! Visos šīs dienas video tika vēstīts, ka Kimbo pretinieks bijis man personīgi nezināmais Seth Petruzelli. Pēc pirmā mulsuma un nelielas izpētes sapratu, ka jau pieminētais, mazpazīstamais Seth Petruzelli ir aizvietojis savainoto Ken Shamrock šajā milžu cīņā. Manu nelielo pārsteigumu par milzīgu pārsteigumu pārvērta video noskatīšanās un fakts, ka Kimbo saņēma kārtīgu mācību, dūri sejā un zaudi :D

Lūk arī leģendārais video:

... turpini vien trenēties Kimbo... ;)

Mēnesis aiz muguras

2008-10-01T08:08:00.000-07:00

Ir pagājis tieši mēnesis kopš ikgadējās pirmās skolas dienas, kas šogad bija pirmā skolas diena arī manam vecākajam puikam. Viņš uzsāka mācības pirmajā klasītē un mēs visi ar nelielām bažām, bet priecīgi gaidījām kas notiks tālāk! šis tas arī tika sagaidīts :D

Kā jau parasti pirmās pāris skolas dienas pirmklasniekiem ir adaptācijas dienas kurās nekāda saspringtā mācīšanās un galvas lauzīšana nenotiek. Līdzīgi tas bija arī ar mana dēla klasīti - visi bērni vēl priecīgi un lepni, ka ir nokļuvuši skolā :) Diemžēl kā jau katram labam stāstam arī adaptācijas dienām pienāca ātrs gals, un to ieraudzīt mēs spējām kad mācības kopā ar dēlēnu aizņēma turpat vai visu vakaru! Nē, mēs neesam baigie gudrīši, bet nu par stulbiem arī negribētos sevi uzskatīt.. mācījāmies to kas bija uzdots un daudz nepīkstējām, jo ar katru dienu ritms kļuva ātrāks :)

Skaisti iesāktajā mācību vielas apguves procesā gan pagadījās arī pa kādam piķa melnuma traipiņam :(

Līdz skolai uztraucos kā viņam (dēlam) klāsies pirmajās klasītēs un vai viņam nebūs problēmas ar citiem klasesbiedriem, skolotājiem utt.., bet drīz sapratu, ka nav jēgas uztraukties, jo tad mana galva pilnībā nosirmotu nedēļas laikā :D Tā kādu dienu dēlēnam sanāca tā ātrāk pārvietoties (pa galvu, pa kalku nesties) pa skolas gaiteņiem. Protams kāda uzcītīga mācību daļas pārzine noķēra palaidni aiz rokas un uzsāka manuprāt neuzvaramu cīņu par kārtību. Uz dāmas aizrādījumu ka pa gaiteņiem skaidīt nedrīkst mazais lepni atcirta: "kas tu tāda esi lai mani komandētu!?" :D manāmi pārsteigtā m.d. pārzine atjautāja kas knēvelis tāds ir ka tā runā, bet uz to mans dēls neslēpjot lepnumu nosauca savu vārdu un uzvārdu ar intonāciju "kā gan kāds var nezināt kas esmu" :D LOL

Ja šo gadījumu ģimenē dēvējām par nelielu starpgadījumu un ar cerībām raudzījāmies uz pozitīvo nākotni, tad tas kas notika pēc vēl pāris dienām lika mums vienkārši nolaisties uz zemes!

Sieva devās uz skolu izņemt Robertu no skolas. Ierodoties tur audzinātāja palūdza viņu uzgaidīt un vēlāk pienākt parunāties zem četrām acīm.. lieki teikt ka tas jau radīja aizdomas :) Pēc neilga saspringuma brīža noskaidrojas ka mazais tiek vainots mobīlā telefona zādzībā no savas klasesbiedrenes! Pēc dēla stāstītā noprotu, ka klasesbiedrenes telefons kautkā nonācis pie paralēlklases džekiņa, bet tas pat nedomājis no tā šķirties! Roberts būdams labs meitenes draugs (abi kopā pa laukiem dzīvojās) nospriedis ka telefons jāatgūst un centies par divām končām to atpirkt, bet kad tas nav izdevies mēģinājis ar varu to atņemt otram čomiņam. Izcēlies ķīviņš kura rezultātā telefons nokritis kautkur ārā zālē un pazudis! Pēc abu pušu nopratināšanas situācijas aina nav viennozīmīga, jo otrs puisis vaino pilnībā manu dēlu, bet mans dēls stāsta ka abi bijuši tur un cīnījušies par to sasodīto mobīlo telefonu. Skola teicās skatīties kautkādus videokameru ierakstus un ko tur vēl nē, bet rezultāts tikpat ir viens - katra puse nes uz skolu 20 latus par telefonu!

Ko lai vēl šeit piebilst... jautrs sākums mācību gadam :D Mani nervi vēl to visu tur, bet jautājums ir cik ilgi, jeb cik ilgi es vispār par to uztraukšos :D

Mūslaiku mūzikas sakņu meklējumi un to brīnumainie atradumi

2008-09-30T07:34:00.000-07:00

Mūsdienās, kad pasaule pazīst ko vairāk par klasisko mūziku un tautasdejām ir saradušies ļoti daudz un dažādi mūzikas un tiem atbilstošie deju stili. Robežu starp tiem atrast ir jau ļoti grūti, jo lai vēl vairāk jautku prātus un izdomātu ko jaunu tie tiek miksēti un jaukti kopā :)

Arī es pats vairāk vai mazāk piederu kādai no mūzikas stilu klausītāju un līdz ar to tam atbilstoša dejas stila piekritējiem. Nu jau vairākus gadus par savu dēvēju arī metalcore mūziku, kura tradicionāli tiek pavadīta graciozā dejas solī, ko nelatviešu mēlē sauc par Moshing (mosh, moshpit). protams ir dažādi moshošanas atrādīšanās paveidi kā "wall of death"(pūlis sadalās divās paralēli nostājušās grupās kuras burtiski izšķīst vien pret otru līdz ar pavadošajām mūzikas skaņām), "circle pit" (moshošana notiek moshojot kustībā pa apli) u.c..

Lūk arī dzīvs video piemērs:

Un tomēr nez vai daudzi šī stila lietpratēji ir kādreiz aizdomājušies kā tad īsti ir radies moshpits un ko varētu dēvēt par moshpita dinozauriem! Vienmēr visur uzrodās kāds, kas apgalvo, ka zāle agrāk ir bijusi zaļāka, vai debesis zilākas, un arī, ka vecie buki izgrieztu pogas jaunajiem ja tikai tiktos viens pret viens :D Sekojošais video ir mana patiesā atklāsme par moshpita būtību un vietu kurā manuprāt pat rūdīts moshists sajustos kā trausla niecība vājprāta pārņemtajā pūlī:

IPhone un citas štelles 4free [papildināts]

2008-09-30T02:20:00.000-07:00

Daudzi blogi pēdējā laikā ir vienkārši pārpildīti ar informāciju par Apple IPhone (piem.1;2;3;4;5;6;7;8;9;10 utt...). Šodien internetā uzgāju mājaslapu kurā, kā tiek apgalvots ir iespējams iegūt gan jau pieminēto IPhone gan arī citus jaukumus (spēļu konsoles, mp3 atskaņotājus, tv utt...) praktiski par brīvu!

Lūk shēma nezinīšiem:

Jā... Jūs sapratāt pareizi - jāreģistrējas, jāaicina draugus rotaļās vai jāsagrabina credītiem, tad kā sola lapas saimnieki Jums būs iespēja paķert izvēlēto preci :)

Tātad reģistrējamies un iegūstam kāroto, BET to darot neaizmirstam saglabāt vēsu prātu, jo kā jau komentāros daži aktīvā interneta proletariāta darboņi pieminēja, saits nav pārbaudīts un iespējams cer uz vieglu peļņu izmantojot pasaulē radušos ažiotāžu par Apple iPhone un citiem populāriem produktiem!

Būs jauns čempions

2008-09-29T09:03:00.000-07:00

Paralēli dažādiem notikumiem tādos masu sporta veidos kā futbols, basketbols un volejbols sekoju līdzi arī dažu cīņu sporta veidu norisēm. Ja līdz šim blogā pievērsu uzmanību tikai "Kimbo jautājumam", tad šoreiz esmu sarūpējis ziņu visiem K-1 faniem un arī nefaniem. Ziņas būtība ir tāda, ka 2008. gadā K-1 tiks kronēts jauns čempions, jo iepriekšējais, vairākkārtējais čempions Semmy Schilt 27.septembrī pēc spraigas cīņas tika gāzts no troņa 16-daļfināla sacensībās, kas norisinājās Seulā (par to man arī liels prieks :D). Turklāt Semiju no troņa izdevās gāzt nevienam citam kā k-1 veterānam Peter Aerts! Uzreiz gan jāsaka, ka līdz finālam vēl jāpaciešās un to, kurš būs šā gada čempions es vēl nezinu :)

Lūk arī šīs iespējams vēsturiskās cīņas video:

Cīņu par čemiona titulu šogad turpinās astoņi kaušļi, no kuriem man ir divi favorīti - Peter Aerts un Jerome Lebanner, abi starpcitu uzskatāmi par K-1 veterāniem! :)

Vēlam veiksmes un daudz veiksmīgu, traumām nabadzīgu cīņu :)

Mūžīgais serviss #2

2008-09-29T02:35:00.000-07:00

Pirms pāris nedēļām rakstīju pirmo rakstu par "mūžīgo servisu". Rakstu atkal, jo bija vairāki komentāri kuros tiku aicināts atklāt autoservisa vārdu, bet atteicos to darīt nezinot vai tiešām viss ir kārtīgi un līdz galam salabots!

Kopš servisa pēdējā apmeklējuma kura laikā man tika paziņots, ka beidzot viss ir salabots, esmu nobraucis degvielas bāku un vakar man bija tas gods to atkal pieliet pilnu līdz augšai. Lieki piebilst, ka pēc prieka par pilno bāku mana seja sadrūma kad iekāpu automašīnā un pavēros uz degvielas daudzuma rādītāju. Tas atkal rādīja knapi pāri pusei kautgan servisa vīri teicās visu salabojuši! Žēl, bet šoreiz esmu nolēmis neslēpt autoservisa vārdu, jo tur vairs nekad neatgriezīšos. Jā, viņu pienākums būtu man par brīvu salabot vainu, bet es negribu lai pēc šīs vainas salabošanas rastos atkal nākamā šaize kuru man atkal būtu jābrauc pie viņiem nedēļām ilgi labot!

Liels paldies arī Jums VRVmotors par diemžēl neizdevušos sadarbību!

Veikalnieks nav ģeogrāfs

2008-09-26T03:21:00.000-07:00

Latvijā visi spriedelē par krīzi un ekonomikas attīstības tempu samazināšanos. Cilvēki iepērkoties mazāk un lētāk. Arī veikaliem tātad vajadzētu "piebremzēt" ar iedzīvotāju naudas maciņu tukšošanu.

Un tomēr šajā sakarā dīvaina man šķiet situācija Olainē. Šeit veikalnieki acīmredzami nav ne ģeogrāfi, ne plānotāji, jo viņu vēlme iekasēt naudu ir pārsteidzoši kliedzoša un pretrunā ar jebkādiem man saprotamiem principiem. Vai tiešām uzdevums ir sabūvēt pēc iespējas vairāk veikalu un tuvāk vietai, kas faktiski ir vienīgā iebrauktuve Olaines pilsētā? Atbilde ir JĀ!

Karte

Par Ģeogrāfiju:

Olaines pilsēta, kas ir viena no apdzīvotākajām pilsētām Latvijā (iedzīvotāji/m2) atgādina milzīgu izstieptu mikrorajonu. Visapkārt ir daudzstāvu ēkas un tikai pilsētas tālākajā nostūrī dienvidrietumu nostūrī vērojamas privātmāju ciematu attīstības tendences. Lieki piebilst, ka vecākā, bet tajā pašā laikā proporcionāli vismazāk apdzīvotā pilsētas daļa atrodas tieši tur kur notiek lielveiku būvniecības eksplozija!

Par Veikaliem:

Es dzīvoju Pilsētas vecākajā daļā. Kad sākām tur dzīvot nebija nviena lielveikala izņemot "Saulīte" (tagad maxima) pilsētas ģeogrāfiskajā centra daļā. nepagāja necik ilgs laiks kad uzradās "Olanija" - veikals, kuru izveidoja vecā padomju laikos eksistējušā universlālveikala vietā. Tas bija daudz tuvāks mums un pateicoties tam, ka laikam pieder "Olana" konditorijas izstrādājumu uzņēmumam ātri iemantoja savu stabilu vietu Olaines pārtikas veikalu vidū. Tas bija jūtams, kad daži tuvākie mazie pārtikas veikaliņi tika slēgti, vai arī mainīja tirdzniecības sortimentu. Pēc kāda laika uzzināju ka jaunajā Olaines daļā kurā nekad neiegriežos ir atvērts "Leaderprice veikals. Likās, ka šo lielo veikalu trio, kas arī ģeogrāfiski sadalījuši pilsētu trīs daļās, nekas nespēs apturēt. Un tomēr notika pārsteigums! netālu no "Olanijas" darbu sāka "Elvi". Pieraduma pēc to apmeklēju ļoti reti, kautgan apkalpošana tur ir jūtami labāka nekā "Olanijā". Pa pilsētu sāka izplatīties likumsakarīgas runas ka vienam no veikaliem tāpat būs jāpazūd un draud bankrots (toreiz padomāju, ka tas ir "Elvi", jo ir pamaz tur to apmeklētāju). Šo šķietami sakarīgo prātojumu likvidēja ziņa, ka netālu no "Elvi" tiek būvēts "Supernetto"! Tā ir tiesa un veikals jau strādā uzņemdams daļu vilciena pasažieru, jo atrodas tieši pie dzelzceļa stacijas. Arī tas ir savdabīgs gājiens, jo agrāk tie kam no darba braucot ar vilcienu bija slinkums iet līdz "Olanijai" iegāja iepirkties "Elvi", bet tagad tie, kam slinkums iet līdz abiem pieminētajiem iet uz "Supernetto". Tiem kam liekas ka situācija jau tagad ir traka varu teikt, ka būs vēl interesantāk, ja piepildīsies baumas, ka pašā Olaines sākumā būvēs "Maxima XX"! Ja tā notiks, tad ir skaidrs ka "Maxima XX" cer uzņemt autobraucējus, kas līdz šim iebraucot Olainē izvēlējās piestāt pie viena no trim līdzšinējajiem pilsētas vecās daļas lielveikaliem. Un tomēr vai tas nav par traku priekš 13000 iedzīvotāju pilsētas, ka tiek sabūvēti iespējams 5 lielveikali vienā konkrētā, salīdzinoši mazapdzīvotā pilsētas daļā!?

P.S. IMAO būs pamatīgs pārtikas veikalu cīniņš par Olaines iedzīvotāju maciņiem :D

apmulsuša tēva neziņa

2008-09-23T06:46:00.000-07:00

Šodien caur lasi.lv atradu rakstu par nāvi, nē bērniem.. nē laikam tomēr par bērniem un nāvi :(

Jau lasot rakstu caur vissmalkākajiem jutekļiem smadzenēs atsaucu atmiņā kādu dienu savā un sava vecākā dēla mūžā. Viņš tika sabārts un atbildēja šokējoši: "es gribu nomirt, lai Jums vairs nav uz mani jābarās"!

Lūk ko tādu pateikt spētu pat ne katrs pieaugušais... doma reizē pamatota, jo caur nāvi kautkas beidzas, bet tajā pašā laikā tikpat absurda, jo kā gan pirmsskolas vecuma bērns kuram būtu jāpriecājas, jārotaļājas un jābauda katrs bērnības mirklis spēj izspļaut ko tādu!?

Man nav bail par to ko viņš teica, jo zinu, ka viņš ir dzīvespriecīgs un jestrs zēns, bet man bail par to ka šāda doma vispār varēja ieperināties viņa nenobrieduša puikas galvā! Protams, tas bija protests - veids kā pēc psiholoģiskās sakāves un rājiena ievainot vecākus visvājākajās vietās. Viņš to izdarīja un šķietami izbaudīja to pilnībā, jo vecāku instinkts pēc šāda teikuma dzirdēšanas lika paust savu atbalstu bērnam. Un to noteica zemapziņa un bailes. Bailes, ka papildus spiediens izraisīs negāciju viesuli šķietami trauslajā bērna prātā.

Protams ir lietas, kas aizmirstās un arī šī mācība nav izņēmums, jo ar laiku atkal vecāku - bērnu attiecībās iestājas 'status quo ante'. Vecāki reti maina bērnu audzināšanas modeli, un attiecīgi bērni reti maina sev raksturīgo uzvedības modeli. Arī mēs neesam īpaši mainījušies, bet mans vecākais dēls vairs nav šo tēmu aizskāris. Ko viņš pats par to domā? Es ceru ka neko :)

Manuprāt visgrūtākais ir saprast kur ir nošauts greizi, jo tamlīdzīgu situāciju atkārtošanās iespējamība pastāv. Ir kļūdas attieksmē kuras es arī redzu, bet varbūt par vainīgo atkal iecelt TV, globalizāciju, datorus, internetu un valdību? :D Ar ko lai sāk... ?

Vai tu turi beisboleni savā automašīnā?

2008-09-22T04:48:00.000-07:00

Latvijā daudziem ir beisbola vāles... tās parasti mētājas automašīnu bagāžniekos, pie aizmugurējā stikla, vai arī mājās un visbiežāk tiek izmantotas "ABIBAS" ražojuma treniņbiksēs, botās un D&G ādas jakās tērptu jauniešu diskusijās kā visspēcīgākais arguments un instruments vienlaicīgi!

Bet kā izrādās Latvijā ir arī cilvēki, kas atšķirībā no iepriekš pieminētajiem iezemiešiem ir spējuši izlasīt lietošanas instrukciju un besbola vāles visbiežāk izmanto sportam! Daudzi šo izlasot varbūt brīnīsies un akurāt centīsies iebilst sakot, ka beisbolene vienā rokā un kastete otrā vien jau nozīmē sportisko pārsvaru ikvienā disciplīnā :D Zināma taisnība protams būs arī viņiem, bet šoreiz stāsts ir par tiem otriem.

Tā nu ir sanācis, ka pagājušās nedēļas nogalē Jelgavā norisinājās Latvijas beisbola čempionāta pēdējā finālspēle, kurā ar rezultātu 10-6 Riga Lions (Rīgas Lauvas) uzvarēja otru Rīgas komandu Riga Diamonds! Šī bija trešā Rīgas Lauvas uzvara finālturnīrā, tātad finālsērijā rezultāts graujošs 3:0 :)

Par to arī man liels prieks un gandarījums, kautgan slimības dēļ uz pēdējo finālspēli tā arī netiku :)

Novēlēsim uzvarētājiem un arī pārējiem Latvijas beisbola entuziastiem veiksmi turpmākajos čemionātos!

atver actiņas un deguns pats parādīs!

2008-09-22T03:41:00.000-07:00

Esmu slims :( Pagāšnedēļ tas sākās un turpinās joprojām!

Simptomi? Puņķi, klepus, iekaisis un sāpošs kakls.

Kā jau kūtrs pie ārstiem gājējs nolēmu, ka vislabākā ārstēšanās ir dabas veltes un tautas metodes nedaudz piepalīdzot ar mājās atrodamām sūkājamām brīnumzālītēm :) Dienas režīms vienkāršs - no rīta un vakarā kakla skalošana ar sālsūdeni, milzīga krūze karsta piena ar medu vakarā un kādas 2-4 sūkājamās tabletes visas dienas garumā. Ja pret kakla skalošanu un piena ar medu dzeršana problēmas nesagādāja, tad sūkājmās tabletes gan atstāja efektu... vai varbūt pareizāk jāsaka defektu :D Viss sākās jau pirms vairākām dienām, kad paralēli nosauktajiem slimības simptomiem parādījās galvas reiboņi, galvassāpes un slikta dūša. No sākuma to visu pierakstīju slimībai ar kuru jācīnās līdz aizvakar, kad paciņā bija palikusi tikai viena sūkājamā tablete nolēmu beidzot izlasīt lietošanas instrukciju. Tur skaidri un gaiši rakstīts - blakusparādības: reiboņi, galvassāpes, nedrīkst vadīt auto. Njaa... viss nāk gaismā un ar šausmām aptvēru cik patiesībā nopietnas sekas varēja būt šādai vieglprātīgai attieksmei pret parastām kaklam domātām sūkājamajām tabletēm! Vismaz 5 dienas esmu pavadījis pie stūres reibuma stāvoklī apdraudot sevi un citus :(

Mācība no šī nelielā stāstiņa skaidra - atver actiņas un deguns pats parādīs jeb lasi instrukciju pirms ko baudi orāli :D

mūžīgais serviss

2008-09-19T03:26:00.000-07:00

Nav auto, nav problēmu! Aptuveni tā es varētu raksturot savus pēdējo nedēļu iespaidus par autoservisiem un automašīnām kopumā.

Stāsts:

Kopš automašīnas iegādes apritējis jau gads un jādomā par jaunu Kasko apdrošināšanas polisi. Tikai ir problēma - nav otras aizdedzes atslēgas! Neko darīt, jādodas uz kādu no servisiem kuros ir iespējams pieslēgt Volvo s60 pie kompja un programēt atslēgu + pie reizes nolemju veikt pārbaudi vienam gļukam, kurš pa retai reizei man patraucē braukšanu un uzmet erroru borta datorā. Pēc neilgas konsultācijas ar manu vedējtēvu nolemju braukt uz vienu no Volvo servisiem, kas varētu būt lētāks nekā oficiālais "Mūsa Motors" salons. Aizvedu auto un atstāju meistariem, lai rīkojās. Dienas gaitā jau saņemu vairākus uztrauktus zvanus no servisa, ka esot pārbaudījuši to un to, bet vainu īsti erroram atrast neizdodas :( Tiesa vismaz atslēga esot uztaisīta. Tomēr auto paliek servisā, jo nev vēl tikuši galā ar manu errora problēmu! Nakamajā dienā saņemu zvanu un "prieka vēsti" - erroru rada degvielas sūknis un ja grib, tad tas jāmaina! Še tev brālīt - 500LVL tāds lietots prieciņš maksājot, un par visu pārējo aptuveni 290 latiņi... ! Saprotu, ka nu ir dirsā un saku, lai vien atstāj manu veco sūkni, jo braukt var mierīgi. Kamēr pienāk laiks braukt pēc automašīnas jau saņemu 3 reālus piedāvājumus iegādāties lietotu sūkni par 250-300 latiem. Par to pašam prieks, bet nauda no gaisa nekrīt un arī par servisu būs jāmaksā. Ierodos servisā pēc darba un saņēmu skaistu izdruku:

Rēķinoties ar nosauktajiem 290 latiem esmu izņēmis 300 LVL un ar to nepietiek! Autoservisa darbinieks liekas lādzīgs un piedāvājas iedot man atlaidi tā vietā paņemot tikai visus 300 latus nevis rēķinā uzrādītos visus 335,49LVL. Par to nopriecājos un mierīgu sirdi dodos mājās.

Prieki beidzās jau nākamajā dienā, kad lejot degvielu atklājas, ka viss ielietais vienkārši tek ārā. Esmu stressā!!! AAAA... dodos pie vedējtēva kuram mājās kā reiz ir remontu bedre garažā. Pēc pusminūtes apskates tiek konstatēts, ka 101% ir caura bāka! AAAA... SOS

Nākamajā dienā dodos atpakaļ uz servisu. Izstāstu par notikušo, bet nesaku, ka esmu informēts par iespējamo bākas bojājumu. Pagāja dažas stundas un zvans no autoservisa - viss ir sataisīts. Atkal pēc darba dodos uz servisu un esmu patīkami pārsteigts kad darbinieks stāsta nevis par cauru degvielas bāku (savā prātā jau 100-300 latus jaunai biju atvēlējis), bet gan par kautkādu gumijas caurulīti, kas itkā esot bijusi ieplīsusi. Braucu prom, bet tuvējā benzīntankā nolemju uzpildīt bāku. Sāku liet iekšā dīzeli, bet nekur tālu netieku, jo zem automašīnas pārliecinoši veidojas videi nedraudzīga peļķīte :( Atkal atgriežos servisā. Viņi ir šokā un liekas pārsteigti. Nākamajā dienā atkal zvana no servisa un nu jau nedaudz skābākā balsī informē mani, ka viss esot sataisīts un varu braukt pakaļ auto. Pēc darba esmu servisā un darbinieks stāsta par kautkādu blīvi, kas esot nomainīta. Protams prom braucot iebrausu tajā pašā degvielas uzpildes stacijā un gāžu dīzeli bākā. Bāka pildās un nekas nekur netek! Esmu atvieglots un laimīgs dodos mājup.

Pēc pāris dienām nolēmu pieliet bāku līdz augšai. Leju dīzeli līdz atsit. Iekāpju auto un redzu, ka degvielas rādītājs rāda tikai knapi virs pusbākas (hmm.. pie sevis nodomāju, ka iespējams gaiss sagājis vai uzsita putiņu). Kāpju ārā un leju vēl līdz degviela ir līdz malām! Atkal kāpju auto un konstatēju, ka vienalga līdz pilnai bākai trūkst divas iedaļas! Sūdu būšana! Pienāk kārtējais pirmdienas rīta brauciens uz to pašu autoservisu un lieki teikt, ka derbinieki mani ieraugot jau satrūkstas un apber ar jautājumiem par to vai netek degviela. Nē, degviela netek, bet rāda nepareizi!!! Atstāju auto servisā un dodos prom. Gaidu zvanu no servisa, bet to tā arī nesagaidu. Darba dienas beigās neizturu un zvanu pats. Manāmi sērīgā balsī darbinieks saka ka esot viss kārtībā, lai braucu pakaļ savam kumeļam. Kad ierodos neviens nesmaida. Kad jautāju kas tad tur bijis saka ka pludiņš un esot ielikuši no cita auto. Par atbildi esmu apmierināts, tikai vēl seko piebilde, ka galvenais jau ka nav man neparko jāmaksā :D sviests.. tā tikai vēl trūka, ka man būtu jāmaksā par to ka nevar auto normāli atdot atpakaļ un jau trešo nedēļu kautkas tiek darīts ar degvielas sistēmu saistīts pat pēc viņu veiktā degvielas sistēmas remonta :D

Braucu mājās ar prieku, bet nevis tāpēc ka itkā viss sataisīts, bet tāpēc ka esmu prom no tā servisa!

Tiesa, par degvielas pludiņa salabošanu vēl neesmu pārleicināts. Nav naudas, lai pielietu pilnu bāku un saprastu vai rāda pareizi :D Turklāt braucu jau 4 dienu, bet degvielas līmenis pēc degvielas daudzuma rādītāja neizskatās ka būtu īpaši izkustējies. Turklāt borta datorā ja pirms 4 dienām rādīja ka degvielas pietiek vēl 770 km, tad tagad pēc nobrauktiem aptuveni 200km rāda ka pietiek vēl 760km :D Varbūt tā ir jau paranoja, bet arī trokšņi liekas kautkādi skan no auto aizmugures. Tāds LOL!!!

Pie sevis gan esmu nosolījies tajā servisā vairs kāju nespert!

Uz tikšanos autoservisā!

meteorītu trakums turpinās

2008-09-18T02:20:00.000-07:00

Man kā ģeogrāfam nav ne jausmas kāpēc un no kurienes Latvijas blogos pēdējā laikā parādās meteorītu mednieku stāstiņi. Tomēr tas nu ir noticis un daži blogeri apgalvo, ka tieši viņi ir uzgājuši meteorītus! ja Helmuts (Guigo.lv) atrastā meteorīta mēroga salīdzināšanai izmantoja modernās tehnoloģijas - mobilo telefonu, tad Nekur.lv aprobežojās ar "Rīgas Miesnieks" produkcijas slepenu reklamēšanu un cīsiņa samērīšanu ar atradumu :D Viss tas ir jauki, bet šoreiz man jāatzīst, ka bērni ārpus Latvijas robežām ir atraduši ko krietni iespaidīgāku par abiem mūsu zemes censoņiem :D

Lūk video:

Cerams, ka pašmāju meteorītu medniekiem - amatieriem būs ko likt šim atradumam pretī ;)

nesēņotāju piedzīvojumi nesēņu mežos

2008-09-15T04:13:00.000-07:00

Sēņu laiks! Pēdējās pāris nedēļas to vien dzirdēju kad ierados sievas laukos. Sievasmāte un sievas māsa katru reizi no meža atgriezās katra turot rokās divus spainus pārpildītus ar baravikām! Aizvakar arī mēs nolēmām doties sēņu medībās. Tālu iet uz "īstajām" sēņu vietām bija slinkums, tāpēc paļāvāmies uz sievas stāstiem par sēņu pārpilnajiem mežiem turpat pie lauku mājām. Devāmies kā mums šķita vieglās medībās...

Mežiņi tuvumā divi. Sākām ar Jūmiņkalnu, kurš pieder Latvijas Valsts Mežiem. Skaistas iebrauktais ceļš vien jau liecināja par iespējamajām grūtībām atrast kautvienu nenogrieztu sēni! Mušmires, velna bekas un pa kādai bērzlapei... tas arī viss. :( Nepatīkami pārsteigts un noguris no jaunākā dēlēna staipīšanas devos atpakaļ uz māju pusi atstājot sievu ar vecāko dēlu mežā. Kad nonācu pie lauku mājām nolemu izrādīt tomēr kādu pretīmnākšanu abiem mežā palikušajiem sēņotājiem. Kāpu mašīnā un traucos gar mezu uz vietu no kuras pēc maniem personīgajiem ieskatiem abiem sēnu medniekiem vajadzētu iznākt no meža. Sakotnēji ceļš likās labs un apžuvis, bet jo tālāk braucu, jo ceļš likās maigi izsakoties sūdīgāks. Iestigu. Abi priekšējie riteņi peļķē uz neizbraucama ceļa. Stumdījos un visādi bīdījos līdz pamanīju ka man pretī pa šo pasu ceļu dodas džips. Pat nopriecājos, bet bija arī nedaudz kauns ka es ar savu asfaltnieku vispār esmu iepēries šitādā šmucē! Džips apstājās un atvēra logu blakussēdētāja pusē. Vīriņš manāmi saskābis sāka man "ļečīt": "...redz, visādi šitādi pipļuki te izbraukā laukus un ceļus, kautgan tie visi ir privātie un pieder lauksaimniekiem!" Jeebaal.. es uzvilkos un ja būtu stāvējis nevis pie blakussēdētāja loga, bet gan vadītāja pusē, tad mana iztēle jau uzvija ainiņu ar skaistu pūtienu sejā uzpūtīgajam krupim, kurš uzdrošinās mani apsaukāt par pipļuku!!! ievilku elpu un mierīgi atjautaju vai viņs pirms mani apsaukā negrib noskaidrot ko es šeit daru un kas es esmu :D Klusums un nu jau vīriņs manāmi ieinteresēts lūkojas manī un skatās vai nav kautkur mani redzējis. Pēc neliela skaidrojuma par sievu un dēlu sēņotājiem, manu radniecību ar dieviem kaimiņiem un aizrādījumu ka navajag mani uzreiz apsaukāt iestājās neliels klusums. Nākamais teksts mani pārsteidza: " Tev virve vispār ir?". Protams mans tādas nav, bet tavu brīnumu onka piesolās pat aizbraukt uz mājām tai pakaļ un izvilkt mani - Lūk ko nozīmē ietekmīgi radagabalii! :D Atbrauca, izvilka. Liels paldies viņam par to! nedaudz saskābis braucu mājās, bet tur jau sieva ar dēlu priekšā un lieki piebilst ka groziņš tukšs. Dodamies uz otru tuvāko mežiņu, bet tur ar ēdamām sēnēm vēl bēdīgāk, jo tur guvums - neviena sēne!

Jau pienāca pusdienlaiks un kautkā sanāca ka saruna aiziet par mana kumeļa dubļaino skatu. Stāstu atgadījumu ar iesēšanos un vīriņa satikšanu. Sākas vispārēja jautrība... tas esot kaimiņš, vectēvs meitenei ar kuru mans vecākais dēls regulāri kopā spēlējas pa laukiem un dauzās apkārt. Pie sevis vēl nopriecājos, ka esmu miermīlīgs pēc dabas un to ko varbūt varēju pateikt džipa vīriņam atstāju pie sevis, lai nepapalašinātu konfliktu.

Ar to sēņu medības nebeidzās, jo tukšie sēnu spaiņi tikai pastiprina vēlmi kautko tomēr salasīt. Pulkstenis bija jau 16:00, kad nolēmām doties tomer uz "īstajām" sēņu vietām (laikam parasti sēņot iet no rīta :D ). Jābrauc nav tālu, bet ceļš tāpat šur tur liekas būs par grūtu priekš mana auto. Tomēr pāri dažām cienīga izmēra lāmām tiekam un drīz vien nonācām pie mērķī. Gabaliņs ar kājām un tad pēkšņi jāgriež nost no takas pa labi mežā. Tur nu gan esot jābūt baravikām cik uziet. Tomēr mani jau visu dienu vada pārliecība, ka ja sēņu nav uzreiz tad nebūs arī turpmāk! Lēni, ķēdītē dodamies sirot pa norādīto meža kvartālu. atkal visādas bērzlapes, mušmires un sunu sēnes pilns, bet no bekām ne vēsts. Pāris stundas tā gājām, līdz spainīši vēl pat nebija pusē tā vietā, lai būtu jau sen kā pārpildīti ar baravikām. Turklāt no salasītajām sēnēm nebija nevienas baravikas! Viss bija apnicis. Bija jādodas mājup, jo jaunāko dēlu stapīt pa brikšņainu mežu nav tas pats, kas spriņģot ar viņu pa klaju lauku. Atpakaļceļā nedaudz nomaldījos un atradu sviesta beku vietu... tās aizpildīja aptuveni 1/4 daļu spainīša un tas arī viss... ar nepilniem spaiņiem devāmies prom no izslavētajām sēņu vietām. Sēņu meži mūs pievīla un abi ar sievu nozvērējāmies nekad vairs neiet sēņot :D Tas gan jau aizmirsīsies, bet nesēņu vietas gan atcerēšos vienmēr :D

sievietēm un cilvēkiem ar vājiem nerviem neiesaku

2008-09-12T03:05:00.000-07:00

LIELS Paldies par šitā sūda ierādīšanu Ervīnam Smilšu vīram, Marcikam, Ercenam, Štolčam un Elmim :D

Show Me Your Genitals

Show Me Your Genitals 2: E=MC Vagina

Ja ar šo nav gana spied TE!

Sickanimals jeb mutanti arī blogo

2008-09-12T02:44:00.000-07:00

Blogeri Latvijā ir dažādi un to ir jāmāk pieņemt! Kamēr lielākā daļa raksta vājprātīgi gudrus un pat snobiskus rakstus par internetu, datoriem, notikumiem politikā vai sadzīvē, ir tādi, kas vnk. bauda dzīvi kamēr jauni :) Nē, es šoreiz nerunāju par profesianāliem blogiem, kas mēģina gūt popularitāti ar publisku iekakāšanu medus podiņā :D

Sickanimals ir mana baisā atbilde nezinīšiem un pakauša kasītājiem :D

Cik pats esmu informēts tad līdz šim blogā aktīvi piedalās vai aizkadrā darbojās šādi mutanti:

Maarcha (Atrašanās vieta - Mutantija) - pēdējo reizi redzēju svinam māšeles dzimeni ar aliņu rokā un stāstām ka atkal laikam ir pielejis mūli :D Kopumā sakarīgs jaunietis, kurš manu respektu izpelnījās kad kā šoferītis vadāja mani un vēl divus sīņus visu nakti pa dažādām pudeļu tukšošanas vietām :D

Čibis (location - laikam atkal uz kalna) - dēlis > sniegs, dēlis > zāle, dēlis > dīķis, dēlis > graudu čupa, dēlis > da jebkas... ! Patiesībā pazīstu viņa māti, bet man kauns viņai vaicāt vai viņs tiešām nav piedzimis ar sniega dēli pie kājām :D

Baibenko (laikam atrodas bezgalīgā koncerttūrē ar Blink192) - viņai tikko palika 17 :) Nākamajā dienā pēc pasākuma satiku viņu neizgulējušos, bet ar spaini rokās un apņēmības pilnu kašāties pa zemi :D poor emo girl... :)

Blogeri un Mutanti baudiet dzīvi un Sickanimals blogu!

Un, jā, šī ir mana reklāma viņiem!!! :D lol Jaunie blogeri un visādi citādi censoņi ir jāatbalsta (īpaši, ja šamie velk uz radagabalu pusi) :D

sponsori pret sponsoriem

2008-09-11T05:38:00.000-07:00

Šodien manu uzmanību piesaistīja raksts ziņu portālā TVNET. Rakstā aplūkota ideja par atteikšanos valstiskā līmenī no lielas izmaksas prasošās Microsoft programmatūras un pāreja uz iespējams lētakiem risinājumiem.

Lūk trekniem (bold) burtiem izceltā teksta daļa:

Latvija, sponsorējot tādus IT gigantus kā Microsoft, turpina tērēt miljoniem latu, kamēr citas valstis izvēlas daudz lētākas un demokrātiskākas alternatīvas. Gluži tāpat kā Firefox pārlūks nāk Internet Explorer vietā, arī pārējām Microsoft Office programmām ir alternatīvas. Tās parasti ir bezmaksas un to apguvei nav nepieciešami miljonus vērti mācību kursi.

Viss liekas lieliski un jauki - iedzīvotaji cīnās, lai Valsts netērētu tik ļoti daudz līdzekļus un izvēlētos lētākus variantus. Ideja protams jauka un apsveicama! BET palūkosimies uz to no pieminēto alternatīvo aizstājējprogrammu saraksta un risinājumiem. Atvainojiet, bet diez vai alternatīvu meklēšana drīkst beigties tikai ar viena produkta kā galējā risinājuma piesaukšanu! Raksta autore nesaprot ko runā vai arī vienkārši lobē Mozilla Firefox pozīcijas Latvijā, jo diez vai katrs varētu atļauties norādīt, ka tieši Firefox redziet ieņem Interent Explorer vietu! Kur tad paliek Opera, Safari, tikko dienas gaismu ieraudzījušais Chrome un daudzi, daudzi citi alternatīvie pārlūki!? Jā, problema pastāv, bet tad varbūt vispirms jāizvērtē kādi un cik daudz tad īsti ir šie alternatīvie risinājumi. Nav jēgas lekt no viena grāvja otrā! Jā, Microsoft ir monopolists, bet kādas ir reālās alternatīvas? Es nelietoju Firefox kautvai tā paša iemesla dēļ kāpēc tie kas lieto Firefox nelieto Internet Explorer un esmu pat loti apmierināts ar savu Opera-Chrome kombināciju gan mājas, gan darbavietas datoros. Turklāt darbavietā man piespiedu kārtā jāstrādā ar OpenOffice. OK, esmu jau pa pāris gadiem pieradis, bet gļuki tāpat saglabājas - šķības, deformētas titullapas un vēl daudz kas cits nāk ārā no OO sagremota dokumenta... tas ir ārprāts, bet bezmaksas :|

Atgriežoties pie pieminētā raksta - ož pēc dārgiem un bezmaksas sūdiem :D

publisks iedirsiens ne-savā lauciņā

2008-09-10T06:23:00.000-07:00

Aizvakar šķirstīju lasi.lv. Bija šis tas interesants arī uzradies. Manu uzmanību piesaistīja Mango.lv raksts, kurā manuprāt visnotaļ skarbi vārdi teikti par Latvijas ceļu projektētāju kopienu :|

Biju nedaudz aizkaitināts un nokomentēju jau pieminēto rakstu, bet tavu brīnumu, šodien uzpeldēja līdzvērtīgs un tādu pašu ideju sludinošs Laacz.lv raksts par to pašu ceļa posmu uz šosejas Rīga-Jelgava. Abos rakstos pausts viedoklis, ka ir slikti, ka ir luksafori uz Rīgas-Jelgavas šosejas un tie kavē autobraucējus to ceļā no Rīgas uz Jelgavu un otrādi.

Es uzreiz gan gribētu norādīt, ka vienīgā mana saikne ar ceļu projektētājiem ir tāda, ka strādāju vienā no Latvijas lielākajiem ceļu un tiltu projektēšanas uzņemumiem kā inženieris-projektētājs. Otra mana saistība ar pieminēto ceļu ir tāda, ka nu jau 4 gadus dzīvoju Olainē, bet drīz būšu pilntiesīgs Jaunolaines (Olaines pagasta) iedzīvotājs.

Atgriežoties pie rakstaiem varu teikt, ka abu rakstu iespēja raisīt diskusiju ir pat visnotaļ iepriecinoša. Savukārt negatīvo pusi es saskatiju viedoklī, kas pauž galvenokārt visa ceļa maršruta Rīga-Jelgava veicējus un aizmirst par tiem, kas dzīvo kautkur pa ceļam, bet tas skaitlis nav mazs ~15000 cilvēku! Jā, šie luksafori ir braukšanas ātrumu ietekmējoši, bet tajā pašā laikā kalpo kā zināms drošības garants tiem, kas dzīvo pa vidu trasei. Piemēram, Olaines un Jaunolaines krustojumos pirms šosejas rekonstrukcijas bija ārprātīgs avāriju daudzums. Man pašam reiz kāda automašīna tā viegli uzskrēja, kad taisīju kreiso pagriezienu no Olaines uz Rīgu. Acīmredzot autovadītājs aiz manis neaprēķināja laiku kāds man bija vajadzīgs, lai sķersotu šoseju un tā nu viņs palika man aiz muguras kur viņam no Rīgas puses virsū traucās neskaitāms daudzums saniknotu autovadītaju! Esmu dzīvs, mašīna vesela un tā šoseja tika šķērsota ikdienas. Bet daudzi aizmirst, ka bez automašīnām šoseju šķērso arī dzīvi cilvēki! Īpaši šajā zina izceļas jaunolaines krustojums un vieta uz Jelgavas šosejas, kas atrodas pārsimts metrus aiz pieminētā Olaines krusta Jelgavas virzienā, kur uz Jelgavas šosejas iznāk ceļš no Olaines dzelzceļa stacijas! Tos varētu nosaukt par kārtīgiem nāves posmiem uz Jelgavas šosejas, jo vismaz kādreiz (arī tagad gan gadās) tur cilvēki mira vai ik dienu mēģinot šķērsot šoseju. Vislabāk sapratu šo problēmu tad, kad tā dzīvību zaudēja manas vedējmātes tēvs. Viņš šķersoja Jelgavas šoseju uz gājēju pārejas, bet automašīna vnk. to nerespektēja un lielā ātruma notrieca viņu kautgan tā ir apdzīvota vieta un atļautais braukšanas ātrums ir tikai 50km/h! Tiem, kas varbūt nezin, Jaunolaines problēma slēpjas tajā apstāklī, ka dzelzceļa stacija ir vienā Jelgavas šosejas pusē un ciemats otrā un vai cilveks atgriežoties no darba spēs neskarts šķērsot šoseju nebija zināms līdz luksafora uzstādīšanai!

Ja jautā man, tad protams es atzīstu, ka šie luksafori apgrūtina un bremzē automašīnu pārvietošanos, bet ja tas glābj cilveku dzīvības un saudzē viņu automašīnas un nervus, tad esmu ar mieru to paciest līdz tiks rasts cits risinājums.

Jau kādu laiku atpakaļ sākās diskusija par to vai Jelgavas šosejai nevajadzētu kļūt par ātrgaitas ceļu - PROTAMS VAJADZĒTU!!! Bet tad ir jāuzlabo ceļa kvalitāte un jānodrošina šosejas malās dzīvojošo pārvietošanās iespējas. Ir jau dzirdētas lieliskas iniciatīvas runas par iespējamu Olaines pārvada celšanu pār Jelgavas šoseju - tas atslogotu autotransporta kustības ātruma ierobežojumus. Arī kādam kustības aplim kā pagaidu risinājumam nebūtu nekādas vainas. Protams mūsdienās visas labās idejas atduras pret naudu, bet es varu teikt tikai LIELU paldies paar daudzu cilvēku dzīvības glābšanu līdz ar luksaforu uzstādīsanu uz Jelgavas šosejas Olainē un Jaunolainē.

vai Rīga jau gatava?

2008-09-09T03:12:00.000-07:00

Kādreiz dzīvoju Rīgā, Ziepniekkalnā. Kā daļu no savas bērnības atceros vazāšanos pa stroikām, kvadrātu spēlēšanu 602.sērijas deviņstāvīgo kastīšu ieskautajos pagalmos un protams retos, bet izmisīgos mēģinājumus nokļūt otrā Daugavas pusē ar sabiedrisko transportu liela lietus laikā! vakar skatījos TV ziņas kurās to vien dzirdēja par plūdiem Rīgā un autovadītaju sūkstīšanos, ka kādreiz gan tā nebija :D Tas ir tāds LOL!!! :D Rīga slīka gan toreiz gan tagad, bet atšķirība ir slīkšanā dalību ņemošo autotransporta vienību daudzumā. Ja kādreiz lai pārbrauktu Salu tiltu vietā, kur mūždien uzkrājas ūdens (zem 10.tramvaja pārvada) gaidīja vien nieka pārdesmit lepnā LPSR autoparka grabažiņas, tad tagad šis skaits ir mērojams simtos dažāda veida un klases braucamrīkos. Atgriežoties bērnībā... skrējām vienmēr uz to 10.tramvaja pārvadu un ņirdzām par apstājušos transporta plūsmu :D Toreiz vēl nesapratu, ka paies gadi un arī es būšu ieinteresēts nevis sēdēt tur un zviegt, bet vienkārši tikt pāri tai ūdens lāmai!

Ar auto braukt uz Rīgas pusi man sanāca, bet kā par laimi tikai līdz Tīrainei un šo ceļu mēroju pa veco Jelgavas ceļu, kas bija nemainīgi tukšs un šajā ziņā viegli braucams. Protams tad vēl par plūdu radīto ārprātu Rīgā it nemaz neiedomājos. Patieso ainu aptvēru tikai kad biju atstājis auto servisā un ar kājiņam ejot nonācu Tīraines dzelzceļa stacijā. Redzētais pārsteidza - automašīnu rindas galu neredzēja pat aiz Rīgas robežas Jelgavas virzienā! Ja pirms tam pie sevis vēl sūkstījos par vilcienu, kas jāgaida 30 minūtes, tad pēc redzētā pārņēma neviltots prieks, ka braukšu ar transportu, kuru aizkavēt nevar gandrīz nekādi autotransporta pigori pilsētā :) Es atkal varēju sajusties kā bērns, kas stāv maliņā un bezbēdīgi smejas par nelaimīgajiem autobraucējiem, kas tikai sagadīšanās pēc arī šajā dienā nebija kļuvuši par maniem bēdubrāļiem.

Tikai nonākot darbavietā aptvēru kas notiek. Raksti, bildes un ziņas par noslīkušiem auto vakar pārpildīja LV interneta vidi. Rīga kārtējo reizi slīka un atkal nebija tam gatava! Daudzi noteikti padomāja ka ja šādi turpināsies, tad Rīga tiešām noslīks! Vainīgos slīkšanā meklēt nav grūti - māte daba, lībieši, kas savus ciemus tur uzslēja, friči, kas tur sadomāja pilsēteli dibināt, Rīgas dome, avārijas dienesti, globālā sasilšana un pat kaimiņš, kurš arī darbina auto, lai brauktu uz Rīgu un vēl vairāk palielinātu drausmīgo sastrēgumu ainiņu :D

Parasti visādi "gudrīši" saka "negribi sēdēt sastrēgumos, ej ar kājām vai brauc ar velosipēdu". Tad nu vakar beidzot bija tā diena, kad viņiem atkal bija pļaujas laiks! Mutes tika palaistas nepajokam! Neizpalika gan sprēgāšana par Rīgas domi, gan citiem dienestiem.

Šajā sakarā man radās jautājums "WTF!? Jūs gribējāt, lai Dome Rīgu pabeidz un ko tad? noslīksim?" Jā, jā, tieši tā... tā izskatās nevis pēc kāda vainas, bet gan rūpīgi plānotas pilsētas attīstības stratēģijas, kas nekad neļaus pilsētai nogrimt! Tā kā nav ko te čīkstēt, drīzāk jāsūta pateicības vēstules Rīgas domei par pilsētas paglābšanu no gatavības un pilnīgas noslikšanas :D :D :D

Labojums:

Liels Paldies dzuule, par atgādinājumu, ka es rakstu par 10.tramvaja pārvadu nevis 11.tramvaju :D

Raksts izlabots :)

Atbilde uz rakstu, kas bija kā atbilde uz manu rakstu

2008-09-08T04:37:00.000-07:00

Gandrīz mēnesi atpakaļ saņēmos uz manuprāt drosmīgu soli! Rakstīju par iespējām piepelnīties izmantojot PTC (paid to click). Labi zinu, ka lielākā daļa cilvēku vienkārši iesmej par šo visu padarīšanu. Bet es, pateicoties savām nebeidzamajām naudas grūtībām, izgāju cauri ilgam dažādu saitu pārbaudes procesam un nervus kutinošiem notikumiem, kad pašam nebija ne jausmas vai kādreiz kaut vienu santīmu ieraudzīšu ieripojam savā maciņā! Viss bija kā jau vēsta paruna - "pirmie kucēni jāslīcina", līdz pēc vairākām neveiksmēm atradu vietu kura man izmaksāja manu pirmo virtuāli nopelnīto naudiņu. Pēc paša prieka izpausmēm, kas noslēdzās ar jau pieminētā raksta publicēšanu, interese par šāda veida piepelnīšanos starp Latvijas blogeriem pieauga! Saņēmu neskaitāmas vēstules ar jautājumiem un uz ko spēju atbildēt uz to arī atbildēju. Pagāja mēnesis un daži drosmīgie nolēma man ticēt un sekot manam paraugam pievienojoties manis izvēlētajam peļņas avotam.

Nelielu aukstu dušu saņēmu 5.augustā, kad savu rakstu, kā atsauci uz manu pirms tam rakstīto rakstu publicēja Nuucha. Sākotneji biju pat iepriecināts, ka kāds tiešām ir izmantojis manu pozitīvo pieredzi un viņam nav nācies tāpat kā man mēnešiem ilgi cīnīties, zaudēt pacietību un meklēt arvien jaunus PTC projektus, kas maksā, tā vietā saņemot jau gatavu informāciju un FAKTUS. Diemžēl, Nuuchas raksts tomēr saturēja arī informāciju un apgalvojumus, kas mani apbēdināja.

Daži citāti no Nuuchas blogā rakstītā:

"Nezinu, cik bija Bonkajam, bet es pie vairāk kā 11 reklāmām arī netiku (bija arī izņēmumi, bet vairāk par 14 reklāmām tā arī neredzēju...",

"Es teiktu, ka Bonkajs nemelo, bet gan visai spēcīgi piepušķo faktus...",

"...vai šamie tiešām izmaksā naudu uz PayPal kontu...".

Man žel, ka Nuucha bija palaidis garām to, ka reklāmas dienā ir vairāk nekā 11, jo pēc viņa raksta publicešanas vien es pa 15 stundām saskaitiju jau 18 klikšķināmas reklāmas! Otrkārt manis publicētais Paypal pārskaitījuma printscreen attēls visu izsaka :) Turklāt man par nožēlu jāatzīst, ka pat visa priekšā pateikšana neradīja pārējos interesentos vēlmi pievienoties projektam kā manam referālim, bet gan kā neatkarīgiem pelnītājiem, kas laikam ir uztverams kā tāds spītīgo latviešu sindroms :D Viņi vēl nesaprata laikam, ka zem kāda kā referāļi viņi būs tāpat, jo ja viņi nav jau zem kāda reģistrēti, tad viņus ieliek kādā referāļu pakā un viņi vienkārši tiek nopirkti :D

Es ceru, ka šis raksts kalpos kā kārtējais pierādījums maniem vārdiem par papildus peļņas iespējām PTC, jo vakardien saņēmu kārtējo veiksmīgo maksājumu 138$ apmērā uz Paypal konta.

Šo izmaksu es pieprasīju 9.augustā un saņēmu 7.septembrī. Uzreiz pēc šīs izmaksas saņemšanas pieprasīju nākošo izmaksu 144$ uz Paypal un par cik esmu labi jau atpelnījis ieguldījumus, tad nopirku vel vienu 100 referāļu paku :) Ceru, ka mani ienākumi pēc mēneša jau būs dubultojušies un šis peļņas avots nebūs izsīcis :)

Un jā.. piebilde tiem, kas shaaree ar mani IP adresi (darbavietā) - LŪDZU DARBOJIETIES PROJEKTĀ NO MAJĀM TĀ, LAI MUMS NEUZRĀDĀS VIENA IP LOGIN ADRESE!!!

lasu lasi lasiet lasīt lasot las...

2008-09-04T07:22:00.000-07:00

Laikam tiešām esmu kārtīgs "Baltijskij gorjachij parenj", jo nav pirmā reize, kad atšķirībā no citiem blogeriem par kautko uzrakstu tikai pēc projekta iešupošanās :)

Šoreiz divi nelieli stāstiņi un pārdomas par lasīšanu :)

Stāsts "Lasīt":

Atnācu uz darbu tā pavēlāk tāpēc nekādu darba ražīgumu tāpat neizdotos sasniegt un vienīgais produktīvais risinājums likās sākt lasīt. Un tiešām, tas izdevās, jo tiešām sāku lasīt. Lasot sapratu, ka kautkaa paaraak daudz teksta saspiests vienaa lapaa, kas kontrastē ar ļoti mazo sadaļu daudzumu. Likās pat, ka neko tā īsti vairāk par virsrakstiem neizdosies man palasīt. BET balsot tikai par virsrakstiem nav jēgas! Pavēros, kas būs tālāk - viss lieliski, vairākus rakstus tā izdevās izlasīt. Žēl tikai, ka lai nonaktu atpakaļ pie virsrakstiem jāšķir atpakaļ lapa kuru bija izdevies jau izlasīt :( Sākumā to neievēroju un vēru visu lasāmvielu ciet, un man nācās atkal un atkal no jauna vērt visu vaļā kamēr pie tā pieradu :D

Stāsts "Lasi":

Kādu brīdi atpūtos, bet prāts teica priekšā: "Lasi!". Atkal ķēros klāt lasīšanai :) Šoreiz tas veicās raitāk, jo bez izteikti lielā drukā redzamajiem virsrakstiem ievēroju arī daļu no teksta. Vienā brīdī pat sanāca slinkums lasīt ko tālāk, jo minimālu ieskatu par tematu biju guvis. Ķēros klāt aktīvai balsošanai! Lielais sadaļu daudzums manu balsošanas vēlmi tikai pastiprināja. Nepagāja ilgs laiks, kad pat ātrais Google Chrome bija pārslogots ar vienuviet neskaitāmu atvērto lapaspušu daudzumu. Nācās iesvīst kamēr visas aizvēru, bet man par prieku uz titullapu atpakaļ ne reizi nebija jāšķir :)

Pārdomas par abiem stāstiem:

"Lasīt" un "Lasi" lasīju ar neviltotu interesi. Diemžēl vai varbūt par laimi ne reizi nepameta sajūta, ka lasu un balsoju minimalizēta tipa DIGG lapās. "Lasīt" mani apgrūtināja tas, ka nepārtraukti jāiet atpakaļ uz sākuma lapu pēc katra raksta apmeklešanas. Savukārt "Lasi" dēļ savas pārdomātības pat iedvesa nelielu slinkumu :D Anyway... Visu cieņu autoriem!

dienas patiesība

2008-09-03T04:59:00.000-07:00

NATO - No Action Talk Only

Chrome is a FF-Killer, at least on my PC

2008-09-03T03:14:00.000-07:00

Vakar nebija ko čamdīt, bet ziņu uzcepu... šodien jau ir daži secinājumi aizķērušies:

Sensācija! Sensācija! Sensācija! Tā vakardienas vakars izskatījās iekš Twitter, kad Google interneta pārlūks Chrome tika palaists tautiņās un pirmie Latvijas blogeri un twitterotāji jau bija paspējuši apčamdīt jauno lellīti savos datoros :)

Pēc nerimstošām ovācijām, kas pavadīja Chrome lietotājus pirmajās lietošanas minūtēs, uzradās arī oponenti, kuri visiem spekiem centās ierādīt Chrome tā "patieso" vietu interneta pārlūku lauciņā. Šķiet visi atzina Chrome ātrumu, bet dažus atbaidīja dizains, addonu trūkums vai vells viņu zin kas vēl! Paralēli tukša bļāvējiem bija arī kāds, kas uzcepa kopumā pamatotu un saturīgu rakstu par/pret Chrome lietošanu :) Ārzemēs protams jezga daudz skaļāka, bet raksti racionālāki! Sākot ar aprakstiem par Chrome preses konferenci, turpinot par lietotāju pieredzi un beidzot ar sensāciju mednieku atvēsināšanu :) ...bez stressa...

Tiesa, cik esmu pamanījis, lielākie Chrome pretinieki ir Firefox lietotaji, kas nu jau manuprāt vienkārši stagnē savā pūstošajā FF tāpat, kā penžas stagnē kad atver IE6 uz švaka, bet izmēros milzīga mājas PC un lūdz mazmeitai, lai parāda kā atvērt novada avīzi :D Turlāt man grūti kautkā pieņemt jebkādus argumentus, ja salīdzina tikko dienas gaismu ieraudzījuša pārlūka, kas ir tikai BETA stadijā izredzes ar gadiem muskuļus audzējuša un savu vietu izcīnījuša pārluka speku! FUI nolicējiem!

Google Chrome savu ir paveicis vismaz manā prāta un beidzot arī darba datorā, kur no šodienas godpilno visretāk izmantotā interneta pārlūka vietu ir ienemis Chrome! FF ir miris... uninstall, kas beidzās ar bezjēdzīgu IE atvēršanu, lai es pastāstu ko esmu domājis par to bezgaumīgo, bremzīgo štelli, kas bez addoniem sver tik cik man melns aiz auss :D Beidzot Opera, Safari un "iedzimtais" IE ir tikuši pie vērā ņemama konkurenta. Nu labi, Opera ir tikusi pie konkurenta, jo Safari stāv skata pēc, bet IE datorā tikai eksistē :D

Neesmu nekāds datoru friiks, tapēc mani argumenti būs sausi un laikam bez latviešiem piemītošās vēlmes visu uzreiz nodirst: man no interneta vajag ātrumu un Chrome man to sniedz, visu pārējo es varu mierīgi un bez kautkādu addonu instalēšanas paveikt ar Operu. Protams ir mīnusi - pašvaks dizains, pamaz fīču utt..., bet ir vismaz skaidrs uz ko viņiem jāstrādā.

Arī šo rakstiņu rakstu ar Google Chrome... nekādas problēmas... turpinu testēt... :)

vecākais dēls uzsāk skolas gaitas

2008-09-02T05:38:00.000-07:00

Oficialā daļa...

Lielie ved mazos...

klasē...

Neviltots prieks par iespēju iet mājās...

Lai Tev labas sekmes dēliņ :)

Pārlūks ar lielo G

2008-09-02T03:55:00.000-07:00

Manuprāt pēdējo dienu aktualitāte internetā Nr. 1 ir ziņa par iespējamo Googles iesaistīšanos interneta pārluku cīņā :)

Par to raksti jau atrodami vairakos pasaules lielajos blogos (piem: mashable, techcrunch u.c.).

Pats jaukākais šajā visā ir tas, ka Google par savu jauno interneta pārlūku informēja pasauli izmantojot komiksu. Projekta nosaukums visnotaļ daudzsološs - Google Chrome. Diemžēl nekas līdz vakardienai netika ziņots par iespejamo pārlūka iznākšanas datumu, bet kautkādu informāciju par pašu izstrādājumu varēja smelties tajā pašā komiksā un tā aprakstā. Daži interneta censoņi un blogeri jau pat paspēja internetā publicēt iespējamā Google Chrome interneta pārlūka ekrānšāviņus :)

Palasot komiksu un aplūkojot ekrānšāviņus nopriecājos par dažām lietām - radīts caur open source (izmantos Webkit) un speed dial logi, kas noskatīti no Operas!

Ilgi uz Google atbildi jāgaida nebija, jo no vakardienas arī Googles officiālajā blogā ir publicēts raksts, kas apstiprina baumu patiesumu!

Pārak sacerēties es nevienam gan neieteiktu, jo pat paši pārlūka veidotāji raksta: "This is just the beginning -- Google Chrome is far from done." Un tomēr tas vien, ka Google ir nolēmusi spert ļoti drosmīgu soli un mēgināt iekortelēties pasaules interneta pārlūku vidē ir manuprāt pat vairāk nekā apsveicami. Ņemot vērā milzīgās Google iespējas (gan materiālās, gan fiziskās), man nav grūti iedomāties Google Chrome ka vienu no pasaulē lietoto interneta pārluku līderiem lietotaju daudzuma ziņā.

Ja dos, ņemšu :)

un paņemt var no ŠEJIENES!

liels paldies klikšķinātājiem :)

2008-09-01T06:01:00.000-07:00

Kopš 6.augusta rakstu šo un to savā blogā. Pa šīm dienām ir jau tapuši 50 posti par dažādām tēmām, kas sadalītas 11 kategorijās un tām pievienoti 530 tagi.

BET visvairak pārsteigts es esmu par bloga statistiku - wordpress uzrāda >1000 klikšķus uz mana bloga, kas priekš pilnīga iesāceja un "vakarējā" blogu lietās ir DAUDZ! Komentēti mani raksti nav pārāk bieži, jo ir tikai 38 komentāri uz visiem 50 rakstiem, bet ari tas ir labi, ka kāds ir atradis laiku, lai lasītu un komentētu!

Nedaudz savādāka situācija ir RSS rīderu statistikā. Neskatoties uz šķietamo mana bloga lasītaju aktivitātes palielināšanos, rss rīderu skaits pēdējā nedēļā ir krities par 50% (-2 rīderi, 2 palikuši) :( Man žēl par to un es apsolos laboties, lai vismaz kautkā ieinteresētu apkārtējos lasīt to ko rakstu šeit :)

Puķu deficīta diena ir klāt!

2008-08-31T16:10:00.000-07:00

Šurp, grāmatas, uz skolu,
Es būšu teicamnieks!
Tad māmiņai un tētiņam
Un Dzimtenei būs prieks!

Ar šo pantiņu daudziem asociējas skolas gaitas un 1.septembris. Tā tas ir arī man. Tiesa, mācības es sāku uzreiz ejot Rīgas 3. vidusskolas 2b klasē. Noptikums bija gana liels un iespaidīgs, ko vēl pastiprināja automātiskā uzņemšana oktobrēnos tagadējā Okupācijas muzeja telpās. Piesprauda zvaigzni un palaida skolā :D

Klase tolaik bija liela, jo vienā klasē bijām laikam krietni vairāk par 30 skolēniem. Tas man šķiet krietni pārsniedz mūsdienu Latvijas skolu klases skolnieku vidējo skaitu.

Bailes, prieks, satraukums raksturo manas tā laika izjūtas, jo viss šķita tik neparasts un svešs. Tas bija jauna dzīves posma sākums. Vēlāk arī sapratu, ka bailes un satraukums bija vispiemērotākās izjūtas, lai raksturotu skolas dzīvi un mācības (mocības) :D Protams bija arī prieks, bet tas parasti skolas brīvlaikos :D

Šī gada 1.septembris man atkal ir īpašs, jo mans vecākais dēls uzsāk savas skolas gaitas Olaines 1. vidusskolas 1b klasītē! Ceru vien, ka dēlam skolas gaitu izdošanās nebūs atkarīga no "pareizajām" skolotājām iedoto puķu daudzuma :D

Nedaudz atkāpjoties no temata varu piebilst par skolas grāmatām. Latvijā pašlaik ļoti aktuāla ir diskusija par skolas grāmatu iegādes lielajiem izdevumiem, kas laikam pārsvarā gulstās tieši uz vecāku pleciem. Šajā sakarā es gribētu uzslavēt Olaines 1. vidusskolu, kura pati ir gādājusi, lai vecākiem (vismaz 1.klasē) grāmatas nebūtu jāpērk! Vienīgie vecāku (mūsu) izdevumi bija saistīti ar dažādām darba burtnīcām, penāļiem, sokolas somu un citām vajadzīgām lietām :)

Temata sestais raksts

2008-08-30T13:47:00.000-07:00

Šis ir temats par kuru man pat ir jau apnicis rakstīt, jo jau esmu piecus rakstus par to uzcepis:

29.augustā - Аҧсны & Хуссар Ирыстон vs საქართველო

26.augustā - Info war

25.augustā - DienvidOsetija un Abhāzija - ceļš uz neatkarību un haosu?

18.augustā - Bet kā tad ar Gruziju?

11.augustā - bet kā tad ar Osetiju!?

Šoreiz ļaušu izteikties manuprāt gudrākiem un daudz zinošākiem prātiem:

i z p a k a ļ o t s

2008-08-30T02:06:00.000-07:00

Šis rīts sācies priecīgi! Ārā spīd saulīte un arī ziņas ir labas. Pirms divām dienām aizcināju izpakaļot kādu nelieti! Tas acīmredzot ir izdevies un viņš ir atzinies savas meitas slepkavībā!

Kā rādās, tad man un Guigo ir izrādījusies taisnība par šo noziegumu un par tā izdarītāju! Arī Deelis.lv nebija no slinkajiem un ziņoja par notikumu meitenīte vs kaķītis salīdzinājuma kontekstā.

Lielu paldies tiem, kas piedalījās aktīvā diskusijā par šo tēmu:

Taustiņklabeklis

Guigo

Deelis

Vai Kimbo tiks apturēts 4.oktobrī?

2008-08-29T02:06:00.000-07:00

Tie, kas kaut nedaudz seko līdzi notikumiem pasaules cīņu sporta veidu norisēs labi zin, kas ir Kimbo :) Tiem, kas to nezin varu pāris vārdos teikt, ka vinš ir ielu cīkstonis (streetfighter), kas savu karjeru sācis cīnoties nelegālajās ielu cīņās, bet nu jau kādu laiku pievienojies profesionālo cīkstoņu elitei UFC.

Kimbo ir slavens ar to, ka līdz šim ielu cīņās ir zaudējis tikai 1 reizi, bet profesionāļiem vēl ne reizi. Protams ar labakajiem no labakajiem viņam nemaz nav bijusi iespēja izvilloties, bet gan jau tas notiks un pavisam drīz! Lieki piebilst, ka lielākā daļa no profesionālajiem cīkstoniem iesmej par Kimbo un viņa talantu, bet nez vai viņi tā smiesies, kad būs ar viņu jācīnās. Pēdējo savu cīņu Kimbo jau uzvarēja ļotinepārliecinosi, jo tiesnesis vnk. neļāva pretiniekam cīnīties pāršķeltas auss dēļ. Un arī es domāju, ka Kimbo būtu kritis vēl pēc pārdesmit sekundēm :)

Nakamais lielais pārbaudījums šim cīņu monstram ir sagatavots uz 4.oktobri, kad viņam pretī stāsies UFC leģenda Kens Šemroks (Ken Shamrock). Pirmais reklāmas rullītis skatāms šeit:

Arī Kenu protams zinās visi tie, kas zin, kas ir Kimbo :) Kens Šemroks (Ken Shamrock) un viņa brālis Frenks Šemroks (Frank Shamrock) ir vieni no visu laiku atpazīstamākajiem cīnītajiem UFC arēnā.

Lai rastos priekšstats par abiem oponentiem piedāvaju noskatīties dažas viņu cīņas:

Kimbo uzvara ielu cīņās:

Kimbo zaudejums ielu ciņās:

Kimbo uzvara pie profiem:

Kena zaude:

Video no Youtube

Divas spīdošas kena uzvaras:

Video no Youtube

Vēl pāris mani centi.... Kens ir jau vecs un ja ielūkojas viņa statistikā, tad viņs nav uzvarējis nevienu cīņu kopš 2004. gada! Savukārt Kimbo profesionālais dosjē nav apjomīgs, jo ir bijušas tikai 3 oficiālās cīņas, bet visas gada laikā un visās ir izcīnīta uzvara. Manuprāt, pēc iepriekšējās cīņas kurā Kimbo ļoti nepārliecinoši uzvarēja Džeimsu Tompsonu (James Thompson), viņam vajadzētu sajust arī zaudējuma garšu, kas nāks tikai par labu viņa manierēm un nosēdinās viņu beidzot uz zemes :D

gaidam godīgu un spraigu cīņu....

Аҧсны & Хуссар Ирыстон vs საქართველო

2008-08-28T23:48:00.000-07:00

Tas nu reiz ir noticis un Аҧсны (Abhāzija) un Хуссар Ирыстон (Dienvidosetija) kā neatkarīgas valstis ir atzinis kaimiņu lielais, drūmais (varbūt arī brūnais) lācis :) Liekas kautkā pamaz ? Diez vai, jo tie ir 17,075,400 km², kas pārsniedz 10% no visas Zemeslodes sauszemes platības. Daži ziņu avoti arī liecina, ka sensenais kaimiņu lāča pakalpiņš balto krievu vadonis arī grasās drīzumā atzīt abas republikas. Tātad vēl 207,600 km², jeb ~3 Latvijas :) Kad pienāks pašas Latvijas kārta to darīt un vai tā vispār pienāks rādīs laiks :)

Kamēr საქართველო (Gruzija) tikai bļaustās un taisa traci, atzīmējot šo notikumu, abās republikās jau notiek vispārējas orģijas :D

Lai dzīvo tautu draudzība!

IE 8 Beta 2 atrāpojusi

2008-08-28T06:27:00.000-07:00

Tik tiešā, no sodienas publiskai lejupielādei ir pieejama Internet Explorer 8 Beta 2 versija.

Šeit neliels izmaiņu apraksts (changelog) par IE8 Beta 2:

"While Beta 1 was for developers, we think that anyone who browses or works on the web will enjoy IE8 Beta 2. Before the team blogs about our Beta 2 in detail, here’s an overview of what you’ll find in IE8.We focused our work around three themes: everyday browsing (the things that real people do all the time), safety (the term most people use for what we’ve called ‘trustworthy’ in previous posts), and the platform (the focus of Beta 1, how developers around the world will build the next billion web pages and the next waves of great services).
Everyday Browsing

We looked very hard at how people really browse the web. We looked at a lot of data about how people browse and tried a lot of different designs in front of many kinds of people, not just technologists. As tempting as it is to list here all the changes both big and small in IE8, we’ll take a more holistic approach. That’s how we built the product and how we’d like to talk about it.

From our customer research, we saw that the bulk of user activity outside of web pages involved tabs and “navigation” – the act of getting to the site the user wants to get to. We also knew that adding features has an impact only if they’re “in the flow” of how people actually use the product. Another menu item might matter in a checklist on a blog somewhere, but won’t matter to real people browsing. That’s why IE8’s New Tab experience is so remarkable: it’s obvious – after you see it."

Pats es gan uztveru to šādi:

Bet Tiem, kas tomēr nevar vien nociesties un grib šo brīnumu pamēģināt droši dariet to no šiem linkiem:

Microsoft links

Alternatīvais links no Filehippo

i z p a k a ļ o t

2008-08-28T00:15:00.000-07:00

Rīts tomēr sācies drūmi :(

Caur Opera Rss no Guigo bloga saņēmu ierakstu ar kāda nelieša attēlu.

Ar ko tieši nelietis izpelnījies uzmanību vari iepazīties NRA rakstā!

PALīDZI IZPAKAĻOT šITO LOPU:

no antivīrusa uz gudro drošību

2008-08-27T23:56:00.000-07:00

25.augustā rakstīju, ka ierodoties pēc atvaļinājuma darbā veicu zināmas izmaiņas sava darba vidē.

Kā trešo pārmaiņu pieminēju antivīrusa maiņu. Atinstalēju iepriekš uzstādīto Kaspersky internet security 2009 un uzliku F-PROT Antivirus. Diemžel jāsaka, ka F-PROT antivīrus izrādījās gana nelabs, lai es no tā atteiktos jau pēc pāris dienu lietošanas!

Neliels datora uzvedības salīdzinājums ar laiku, kad lietoju iepriekšējo antivīrusu (Kaspersky internet security 2009):

Dators nedaudz startējas ātrāk ( atzīme: :) )

Windows un pārejās progas velkās kā karavāna pa grūti pārvaramu tuksnesi ( atzīme: :( )

Noskanēju datoru ar Lavasoft Ad-Aware 2008 un tavu brīnumu, katru dienu uzrodās vismaz pārdesmit riskanti objektiņi ( atzīme: :( )

Šajā sakarā nolēmu rīkoties un aizstāt esošo antivīrusa programmu ar savu nu jau ilggadējo datora drošības favorītu - ESET Smart Security. Uzreiz atzīšos, ka antivīrusu un spyware programmas neperku, bet gan lietoju 30 dienu trial versijas. ESET Smart security lietojis esmu jau vairakus mēnešus, bet pirms atvaļinājuma nolēmu patestēt kautko citu un kā pirmo ņēmu Kaspersky Internet security 2009. Iespaids par Kaspersky ražojumu bija pozitīvs, bet kā saka "veca mīla nerūs" un tā nu es atkal esmu atgriezies pie ESET produkta.

Dators startējas ātri un arī Winda un pārējie datorā kustināmie rīki iet kā smērēti... vismaz pagaidām :)

Pamēģini ESET Smart Security arī TU

ko ēd Hyundai Getz :o

2008-08-27T01:04:00.000-07:00

Šīs dienas rīts atkal man bija sācies agri, jo cēlos jau 6:00 un ar uzticamo kumeļu uz darbu izbraucu 6:35. Lietus nelija un likās, ka diena sākusies visnotaļ pozitīvi. Nonācu pie Vaiņodes ielas pagrieziena uz Salu tiltu. Apstājos, jo deg sarkanais. Iedegas zaļais un es uzsāku braukt, bet pamanu, ka aiz manis esošais Hyuindai Getz uzsāk strauju un es pat teiktu nedaudz pārdrošu manevru manis apdzīšanai jau pagrieziena laikā. To viņam atļauju un pats iekārtojos vidējā joslā Getz automašīnai atstājot kreiso, malējo braukšanas joslu. Nu nepatīk man tādi mazi auto un kā jau ierasts nedaudz vairāk uzspiežu uz gāzes pedāļa, lai laicīgi atrautos un pats pēc kāda brīža ieņemtu sev tik ļoti iecienīto kreiso braukšanas joslu. BET, kas TEV dos... Getz ne tikai turās līdz, bet arī manāmi iestresso par iespēju uz Salu tilta nonākt pirmajam. Spiežu es, spiež viņš, bet nekur atrauties nespēju... vel pēc nieka 20 metriem Getz man kā stāvošam aiziet garām... tas ir ŠOKS!!! Nu labi, atzīšos, ka pēc tam uz Salu tilta viņu tomēr izpogāju, bet tomēr tas bija ŠOKS!!!

Hyundai Getz vs Volvo S60 = 1:0

Sevi gan mierinu ar domu, ka nespiedu pedāli grīdā līdz galam, jo tomēr visumā esmu mierīgs braucējs, bet tas nemaina faktu, ka braucot ar 4 ātrumu virs 100km/h neizdevās iegūt lielāku paātrinājumu, kā Getz šoferītim :(

Šobrīd jau skatos gan Hyundai getz specifikācijas, gan Volvo s60 tehniskos datus, bet mana aklā mīlestība pret Volvo markas automasīnām laikam liedz ieraudzīt kur Getz ņēmis to pārdabisko braukšanas spēku, kādu rādīja šodien uz šosejas :D

-5kg

2008-08-26T03:58:00.000-07:00

Tikko atnācu no savā darbavieta ierīkotās sporta un treniņu telpas. Nedaudz izstaipījos, izlocījos, papumpejos uz dūrītem, uztaisīju presīti un ari pavisam nedaudz pacilāju svaru stieni. Nolēmu arī uzkāpt uz svariem.

Rezultāts mani patīkami pārsteidza, jo sveru vairs tikai 90kg. Tas ir ievērojams svara zudums kopš pēdējās reizes kad svēros pirms aptuveni pusgada, kad mans svars pārsniedza 95kg atzīmi.

Tiesa, savu svara zudumu izjutu jau kādu laiku un tas aizsākās jau šā gada februārī, kad atgriezos no Ēģiptes celojuma un nopirku jaunas bikses, kuras man jau pēc mēneša krita nost. Taču nebiju iedomājies ka svara zudums būs tik jūtams bez jebkādu diētu vai specialu ēdināšanas programmu piesaistīšanas :)

Protams man ir arī kam pateikt LIELU Paldies par savu svara zudumu:

Vislielākais paldies trenerim Kasparam Meļņikonim, kas mani uzņēma Saņ-Da austrumu cīņu treniņgrupā un dresēja mani pusgadu 3 reizes nedēļā :D Ceru, ka no septembra tiešām varēšu atsākt treniņus :)

Paldies arī manai sieviņai un bērniem, kas vienmēr rūpejas, lai es nekļūtu par depresīvu tēvaini un rīmu :D

Paldies arī visiem pārējiem labvēļiem, nelabvēļiem un kolēģiem riepu audzētājiem :D

-5kg, tas ir jānosvin ar kārtīgu izēšanos tīri latviskā garā ar ceptiem kartupeļiem, škovētiem kāpostiem, alu un protams mana iecienīta "Laimas" šerberta kilogramu saldajā :D

BBB = Beidzot Beijing'08 Beidzies

2008-08-26T02:08:00.000-07:00

Beidzot Tas beidzās!

Info war

2008-08-26T00:36:00.000-07:00

Pagājušās nedēļas ziņas: "Gruzijā notiek militāra karadarbība kurā Gruzija zaudē Krievijai!".

Bet es saku: "ne sūda, jo tā ir niča!" :D

Kāpec? Tapēc ka karš notiek divās frontēs! karš notiek Gruzijā un mūsu prātos. Ietekmēt to, kas notiek Gruzijā mēs praktiski nevaram, bet savus pakaušus pakasīt gan :) Ja arī Gruzija zaudē savā zemē, tad tā pagaidām uzvar pasaules medijos - informatīvajā karā pret Krieviju!

Katru dienu pasaules medijos parādās aizvien jauni video, raksti un informācija par "patiesajiem" notikumiem abu pušu kontrolētajās teritorijās. Pat mans Youtube inbox pildās ātrāk nekā es spēju to visu apskatīt :D

Tiesa pagaidām saņemu tikai Gruzijas puses atbalstītaju sniegto info, bet Krievijas un Gruzijas seperātisko reģionu viedokli meklēju pats vai uzeju netīšām :(

Palūkosimies uz to, kā uz futbola spēli:

Pirmais puslaiks sācies ar strauju Gruzīnu uzbrukumu Krievijas atbalstītajiem seperātistiem laukuma centrā... nekur talāk par saspēlēm pretinieka laukumā viņi netiek un rezultāts saglabjājas 0:0 :) Seko straujš Krievijas un seperātisko reģionu pretuzbrukums! Gruzīni atsāk spēli laukuma centrā, bet Krievijas uzbrukums izrādās pāraks un tas vainagojas ar pirmo vārtu guvumu, kad Krievi pilnībā sāk kontrolēt Gruzijas pievārti 0:1 :D

Pirmais puslaiks beidzies ar rezultātu 0:1 "viesu" labā. Gruzijas komandas vadītājs Saakašvili lūdz ārvalstu vadītaju padomus un palīdzību ar profesionālākiem spēlētājiem. Spelētajus protams, kas nav pirms mača pieteikti laukumā laist nevar, tāpēc ārvalstu komandu vadītaji tikai brīdina Krieviju par pārak rupju spēli pretinieka laukumā.

Sākas otrais puslaiks. Pārtraukuma laikā Gruzijas fanu nometne krietni papildinata ar līdzjutejiem no citam valstīm, kas skaļa balsī bļauj pret Krieviju vērstus saukļus. Tas palīdz un Krievija nedaudz piebremzē spēles tempu. Noraidījumi par rupju spēli liek krieviem atkāpties savā laukuma pusē :) Gruzīni necīnās, bet lenām saspēlējoties pamazām virzās atpakaļ uz laukuma centru. Gruzijas fanu skaļā bļaušana liek kļūdīties Krievijai, kuras aizsardzības spelētaji vairs pat nedzird ko viens otram saka un tā pavisam neveiksmīgi raida bumbu savos vārtos izlīdzinot rezultatu 1:1!

gaidam pagarinājumu...

DienvidOsetija un Abhāzija - ceļš uz neatkarību un haosu?

2008-08-25T13:33:00.000-07:00

Šodien Krievijas valsts dome lūdz Krievijas prezidentu D. Medvedevu atzīt Gruzijas autonomo reģionu Dienvidosetijas un Abhāzijas neatkarību. 15.gadi un nedēļu ilga karadarbība bija nepieciešama, lai nonāktu pie tik radikāla lēmuma. Kāpēc radikāla? Tādēļ, ka Dienvidosetija un Abhāzija ir tikai skaidiņas salīdzinot ar to baļķi, kas var pārvelties pāri visai pasaulei. Notikušajā es negribētu vainot tikai Krieviju, jo tamlīdzīgu seperātismu kā pirmie oficiālā līmenī pacēla Latvijas rietumu sabiedrotie atzīstot Kosovas neatkarību. Es arī šeit negribētu teikt, ka tas ir slikti, jo tiešām atzīstu tautu tiesības uz savu neatkarīgu valsti.

Kad pirmo reizi rakstīju par Osetiju, nedomāju, ka konflikts tik ļoti sašķels pasaules sabiedrību. Un tomēr tas ir noticis un ir sācies karš, kurš kā pirmo plosa un šķeļ tieši Gruziju. Protams ir žēl Gruzijas un tā, ka gruzīni, osetīni un abhāzi nesadzīvoja kā cerēts vienā mīļā, draudzīgā republikā :( Kas noticis, noticis :(

Bet kas tālāk?

Jau pieminētais Kosovas un tagad arī Dienvidosetijas un Abhāzijas piemērs var nest gan neatkarību alkstošo reģionu sacelšanās vilni pasaulē, gan arī haosu! Nav ilgi jāmeklē, lai atrastu līdzīgus piemērus gan kaukāza reģionā, gan citur! jau šodien var vairākos ziņu portālos lasīt un redzēt informāciju par kašmiras reģiona neatkarības centienu pastiprināšanos! Pat šeit Eiropā, tālu no Gruzijas kara epicentra ir vietas, kur ir iespējama šķelšanās: flāmi vs valoņi (francūži) Beļģijā, skoti, velsieši un ziemeļīri Lielbritānijā, baski un katalonieši Spānijā, rietumukraiņi vs austrumukraiņi Ukrainā, piedņestras iedzīvotāji vs moldāvi Moldovā, latgaļi, malenieši, ventiņi Latvijā.. tfuu.. laikam jau pārāk safantazējos :D Princips viens - visiem gribas, lai neviens viņus nevalda :)

Jo vairāk robežu, jo vairāk haosa un ķīvēšanās gar tām... Pieņemsim, ka "tālā" nākotnē arī Ziemeļosetija nolemj, ka viņi arī ir pelnījuši neatkarīgu republiku, jo Dienvidosetija jau ir "nosacīti" neatkarīga - atkal sāksies mērīšanās ar krāniņiem un starptautisks tracis! Tas vēl nebūtu nekas, ja vien arī citi Krievijas autonomie reģioni neuzsāk līdzīgas neatkarības kampaņas, no kurām lielākā daļa varētu būt balstīta uz jau reiz eksistējušu un neatkarību sludinājušu valstu drupām (Idel-Ural, Tannu-Tuva utt...). Turkāt es nezinu, kas notiks, ja Krievija nolems, ka krievvalodīgie Baltijas valstīs ir uzskatāmi nevis vnk. par cilvēkiem kuru dzimtu saknes meklējamas Krievijā, bet gan par automātiski piederīgiem Krievijai un Krievijas pilsoņu daļai, kas jāaizstāv no rietumu uzbāzīgās demokrātijas principiem!? Tas gan būtu reāls haoss rīkoties nespējīgajai Rietumu pasaulei :D

Viva la Revolution! viva la georgia! viva la ossetia and abkhazia! viva la Olainskaja respubļika! oi :D

back to work

2008-08-25T01:50:00.000-07:00

Pēc 2. nedēļu ilga atvaļinajuma esmu atkal darbā. Gribeju izrādīt savu labo gribu un tāpēc darbā ierados jau 7:30!!! Pie darba vides pierast tomēr grūti, jo viss liekas svešs.

Lietas kuras jau paspēju nomainīt:

Monitora ekrānam nomainīju properties - izmērs, lielums, attiecības, kontrasts utt... .

Izdzēsu veselu kaudzi ar Opera Rss feediem, pārsvarā no ārzemju lapām.

Atinstaleju Kaspersky Internet Security 2009, kam trial periods jau sen kā beidzies, un pirmo reizi mūzā uzliku izmegināšanai 30 dienu trial F-PROT antivirus. Tad jau redzēs kā būs :)

Lietas kuras es gribētu, bet nespēju nomainīt:

Mājās sēžot katru dienu pie PC esmu pieradis, ka ir Tilde un latviešu burti ar mīkstinajuma zīmēm rakstās caur burts+". Diemžel darbā jāiztiek ar Windowspiedāvāto burts+ALT kombināciju. Atkal manos tekstos trūks burtiem mīkstinājuma zīmes :(

Datora ātrdarbība!!! Kompis šeit, lai gan iestartējas normāli, pie apjomīgāku programmu atvēršanas vienkārši velkas! :(

Interneta ātrums darbā ir graujoši zems, jo pat Last.fm radio šad un tad "aizķeras" uz nākamās dziesmas :D

9.08.2008-24.08.2008 Atvaļinājums beidzies

2008-08-24T09:50:00.000-07:00

Rītdien atkal pēc 2 nedēļu pārtraukuma jāiet uz darbu. Aizvadītas divas samērā interesantas atvaļinājuma nedēļas.

Atvaļinājuma kalendārs un apraksts:

9 - 13.augusts:

Katru rītu jauki izgulējos līdz pulkstens 10:00, tad uz laukiem nopeldēties, pastrādāt vai kā citādāk pavadīt laiku. Vakaros līdz plkst. 2:00 Battlefield 2 serveri :) Vienu dienu papriecājāmies ar bērniem pa Līvu akvaparku, bet pārējās dienas gan pa mākslīgi radīto ūdenskrātuvi (dīķi) laukos :)

14 - 16.augusts:

Brauciens uz Igauniju, kas prasīja nedaudz vairāk kā pusotru bāku ar degvielu un aiz muguras atstāja apceļotu Igauniju un nobrauktus 1400km.

17.augusts:

Nedaudz saguris tomēr mierīgi atzīmēju savu 28 dzimšanas dienu.

18.augusts:

Atpūtos no dzimšanas dienas :)

19.augusts:

Mierīgi pasvinējām manas sieviņas dzimšanas dienu. cēlos 5:00, lai pirmais būtu augšā un neviena netraucēts varētu skriet uz veikalu pēc vajadzīgā brokastīm un puķēm. pārsteigums gandrīz izdevās un nākamais bija sarūpēts pa dienu, kad viņai neko nesakot liku vnk. kāpt automašīnā un vedu relaksēteis uz Jūrmala SPA hotel uz skaistuma procedūrā. Diena pagāja mierīgi, vakarā atbrauca sievas vecāki un visi draudzīgi nolobījām kūku :)

20.augusts:

Atguvāmies no Sievas dzimšanas dienas :)

21.augusts:

Laiks jau samaitājies, bet mēs dodamies uz Ventspili. pastaigājām, paelpojām Kurzemes jūrmalas gaisu un devāmies mājup.

22.augusts:

Veiksmīgi izgāju automašīnas tehnisko apskati. Vakarā plānojās pirts, bet nu sanāca ielietot šmigu vairāk nekā gaidīts. Nopēros un piedzēros... cik atceros, tad dzērām gan pie Olaines, gan Tallinas ielā Rīgā, bijām vēl kautkur, bet kur tas bija nezinu... mājās pārrados ap 5:00 pilns kā mārks...

23.augusts:

Guļu, vemju, guļu, vemju, utt... :(

24.augusts:

Esmu atkal dzīvs pēc pārmērīgās alkohola lietošanas, bijām laukos, ēdām sēņu mērcīti un via aktivitāte laukos tika veltīta tiem, kas marinēja gurķus. Mums pašiem marinēt slinkums un tāpēc no paziņām iepirkām trīs 3l burkas :) šodien man gurķīši ļoti garšo :)

10.augustā es rakstīju par savu plānoto atvaļinājumu un jāsaka, ka lielos vilcienos plāns ir izpildīts pat ar uzviju :)

Jau ar nepacietību gaidu nākamo atvaļinājumu!

vairs nekad...

2008-08-24T04:01:00.000-07:00

Aizvakar rakstīju, ka došos uz pirti un arī nedaudz pasvinēšos. Pirts bija lieliska, bet pasvinēšanās gan ieilga līdz 5:00! Tagad jau varu ar lepnumu atzīt, ka piedalījos lielā Tullamore, 0,5l ukraiņu šņabja un 0,5l Arseņič dzērveņu tukšošanā. Lieki teikt, ka pālis man bija konkrēts :(

Visa vakardiena tika pavadīta guļot, dīrājot āzi un cenšoties panākt, lai kuņģis beidzot sāk strādāt :D

Diemžēl organisms atdzīvojās tikai kautkad naktī uz šodienu. pārdzīvotās mocības man jau kuro reizi liek vēlēties, lai tas nekad vairs neatkārtojas :D

Sensenā patiesība:

Alkohola lietošana kaitē Jūsu un arī manai veselībai!

Dodos uz pirti

2008-08-22T11:31:00.000-07:00

Jau divas nedēļas neesmu apmeklējis iknedēļas pirti pie sievas radiem. Šodien plānoju turp doties un liekas esmu labi sagatavojies.

Liekas esmu paņēmis visu, bet noteikti jāatceras, ka ir arī ko svinēt:

atvaļinājuma pēdējā piektdiena

izieta automašīnas tehniskā apskate

ir izbraukāta Ventspils

ir apceļota Igaunija

esmu līdz 3 naktī izspēlējies Battlefield 2

esmu izgulējies līdz 10:00 gandrīz katru dienu

Pateicoties šiem iemesliem esmu nolēmis ļauties vaļu kārdinājumam un nedaudz atlaist... :D

Pilns piektdienas pirts komplekts:

Ja pēc šī vakara pirts vēl būšu pie sajēgas došu zināt iekš Twittera :)

ADIOS

Lokālie mediji

2008-08-22T11:18:00.000-07:00

Šodien nedaudz sanāca ierēkt :D

Pastkastītē atkal mētājās lokālais laikraksts Olaines balss...

Pievērsiet uzmanību izcilajam notikumam 14.augustā :

Ar to lieliskā prieka deva un pacilātais noskaņojums par pilsētu kurā dzīvojam nerimās, jo pārsteidza 11.augusta notikums:

rezumē...

Kā gan ir tomēr jādzer ļerga vai jārij tabletes, lai šitā izceltos, un nokļūtu pilsētas laikraksta slejās :D

TA 22.08.2008-10.09.2009

2008-08-22T07:14:00.000-07:00

Šodien biju uz Jelgavu, lai mēģinātu iziet automašīnai tehnisko apskati. Ierados Jelgavas CSDD jau 10:30, bet rinda bija tik liela ka nācās tajā iestāties vēl uz ielas esot. Paidīju ilgi, bet pacietīgi. Šī bija pirmā reize, kad pats eju savam auto tehnisko apskati un tāpēc iekšēji biju satraukts. iepriekšējā apskatē manam auto iedeva vienu punktu par stāvbremzi, tagad baidījos par to pašu un ritošo daļu.

Pienāca mana kārta.

Iebraucu iekšā un TAS sākās. Gaismu pārbaude, kuras rezultātā man par lielu pārsteigumu atklājās, ka nedeg aizmugurējais numura apgaismojums :( Jau nepajokam saskābu... Sekoja bremžu, ritošās daļas un dzinēja pārbaude. Ritošās daļas pārbaude mani nobiedēja... viss grab un klab - auto tiek drebināts un visu laiku klab, bet inspektors tik raksta un raksta :D Pēdējā notiek izplūdes gāzu pārbaude... ātri un bez liekām problēmām.

Gaidu spriedumu un savā prātā jau skaitu cik punktus būšu nopelnījis.Inspektors līdzjūtīgi tikai palūkojas uz mani un saka, lai skrienu mainīt tās sasodītās lampiņas numura apgaismojumam. Sākumā īsti nesapratu, kas un kā, bet ātri apķēros un gāzi grīdā meklēt kādu, kam ir instruments un lampiņas :)

Vienīgais ko uz ātru roku pamanu ir kāds motociklu remontētājs, kura darbnīca atrodas samērā labi pamanāmā vietā. Attieksmi pret autobraucējiem raksturo plāksne ar uzrakstu, kas visiem skaidri un gaiši pasaka "stāvvieta tikai motocikliem"! Meistars izrādījās varen izpalīdzīgs, bet tādas lampiņas gan viņam nebija. labi, ka pāri ielai ir Jelgavas Statoil degvielas uzpildes stacija. Skrienu turp un par 58 santīmiem iegūstu 2 nepieciešamās lampiņas. Minūtes laikā lampiņas ir savā vietā un es metos atpakaļ uz Jelgavas CSDD. Viss notiek kā bija norunāts - inspektors apskatās, ka lampiņas savā vietā un deg! Jūtos ļoti laimīgs, kad viņš man pasniedz tehnisko apskati izgājuša auto dokumentus un priekšējā stiklā ielīmē TA uzlīmi :)

Liels paldies Jelgavas CSDD un motociklu mehāniķim Jelgavā :)

es Bij' pie tiem ventiņ' puik'

2008-08-21T15:59:00.000-07:00

Tikai dažas stundas atpakaļ atgriezos no vienas no Latvijas teritorijām, kas vismaz kādreiz (Lemberga kunga valdīšanas laikā) droši varēja cerēt uz autonomās republikas statusu! Jā pareizi vien uzminējāt, tā ir ventiņ pilsēta Ventspils.

gatavošanās

Jau otro nedēļu rit mans atvaļinājums un jau kopš tā sākuma ģimenē runājām par iespēju paceļot. Par galveno prioritāti izvēlējāmies plānoto ceļojumu uz Igauniju. Bet, kad atgriezāmies un pāris dienas atpūtāmies, nolēmām, ka ir jāizmanto laiks un jādodas vēl kautkur. Diemžēl laika apstākļi Latvijā nekad nevienu nav lutinājuši un arī mūs atturēja rudenīgās laika prognozes un mākoņainais laiks aiz loga. Tā nu šorīt mēs pamodāmies vīlušies - ārā viss pelēks. Zvanījām uz Ventspils tūrisma informācijas centru, lai noskaidrotu vai tur nav gadījumā labāks laiks. Nē, diemžēl tur esot spēcīgs vējš un velkoties uz lietu. Nosēdējām dzīvoklī līdz kādiem 10:30, līdz sapratām, ka ārā nav vēl nolijusi ne pilīte lietus un ar katru dienu laiks ārā kļūs aizvien pretīgāks. Nepaiet ne pusstunda un jau sēžam automašīnā, kas traucas Jelgavas virzienā.

brauciens turp

Aiz Jelgavas griežamies pa labi, virzienā uz Tukumu un Ventspils šoseju. Uzreiz aiz Jelgavas debesis no vienkārši pelēkām kļuva draudīgi pelēkas un top skaidrs, ka kautkur Ventspils šosejas virzienā spēcīgi līst lietus. Ilgi nebija jāgaida, kad arī mēs noķērām lietus mākoņus, bet mums par laimi lietus ātri mitējas un pie pagrieziena uz Ventspils šoseju par lietu liecina tikai dažas peļķes ceļa malās. Uzgriežamies uz Ventspils šosejas. Braucam normāli - ap 110-120km/h. Ceļš kļūst aizvien sausāks un liekas, ka šeit nemaz nav lijis. Tiesa, pametot acis Ventspils virzienā liekas, ka tuvojamies tieši lietus epicentram. Tomēr šķiet, ka tieši lielais vējš ir tas, kas izgaiņā lietus mākoņus un neļauj tiem nomest uz zemes ūdens desantu. Tuvojoties Ventspilij dažubrīd pat uzspīd saulīte un tas protams priecē un uzlabo omu visai ģimenītei.

iekš to Ventiņ pilsēt

Ventspils mani sagaida kā savējo - pirmais lielais autocentrs ir Volvo centrs :) Ielu kvalitāte pilsētā tomēr nav daudz vairāk updeitota kā pārējās Latvijas lielpilsētās. Ēkas arī ir gan sakoptas, gan nolaistas, bet iepriecina vide. Skaistas puķu dobes un ziedu puduri, jauks bruģītis vecpilsētā, kā arī daži citi pribambasi liek priecāties, ka esam šeit nonākuši.

Pilsētas apskati sākām ar nedaudz haotisku vazāšanos pa vecpilsētu. Šajā nodarbē lieliski izpalīdzēja norāžu stabi, kas uzstādīti praktiski visā vecpilsētas teritorijā.

Paklenderējam apkārt un pēc spēcīgā vēja virziena saprotam, ka tuvojamies Ventas upei. Kad to sasniedzam vējš gāž no kājām, bet es pieļauju arī ka tas tikai tā likās mums - Latvijas iekšzemes un sauszemes žurkām :D Cīnoties ar vēju dodamies uz priekšu līdz uz kāda soliņa sastopam visnotaļ klusu sarunu biedru. iepazīstamies un izrādās, ka tas ir Krišjānis (jebšu kā laukos saka Valdemāru Krišjānis). Piesēžu viņam līdzās un tā nu mēs abi raugāmies uz Ventas otrā pusē esošo ostu.

Pēc ilgākas klusēšanas saprotu, ka šim laikam ar redzi ar vairs nav īsti labi un piedāvāju izlīdzēties ar savām acenēm :D

Tā varētu stundām mēs abi tur sēdēt, bet bērni velk mani uz nākamo mērķi.

To var pamanīt jau pa gabalu. Tā ir ceļojošā govs.

Liela un iespaidīga, turklāt fotografēties gribētāji pat šajā skarbajā dienā nebijām mēs vienīgie! Ventspilī šī gan nav vienīgā govs, jo kamēr gājām līdz šai lielajai pa ceļam saskaitīju vismaz 4 citas!

Pastaiga pa vecpilsētas ieliņām rada dažādus iespaidus. Tās ir labi koptas un ar dažviet sastopamām jaukām ziedu kompozīcijām, bet no otras puses tik vientuļi un klusi nav bijis nekur. Cilvēkus praktiski neredzēju, un mājas arī apdzīvotas ir labi ja puse. Dažas ēkas labi sakoptas un acīmredzami apdzīvotas, bet citas pilnīgi tukšas un nolaistas.

Klusums un tukšums pat nedaudz biedē, to pārtrauc tikai dažas automašīnas, kas traucas garām pa bruģētajām ieliņām. Virzamies tuvāk vecpilsētas aktīvajai daļai un drīz vien nonākam pie ēkas, kuru aplūkot tomēr ir vērts - Ventspils pils.

Ārēji neliela un pat necila celtne, kurā ieejas maksa noteikta ja nemaldos 1.50 LVL . Nolēmām riskēt un dodamies iekšā. Pie ieejas nedrīkst aizmirst salutēt vai kā citādi izrādīt cieņu pils īstenajiem (agrākajiem) saimniekiem :D

Leišu tūristi uz mani gan tā nedaudz dīvaini skatījās, bet nu kas izdarīts izdarīts :D Laikam tieši tāpēc nolēmu pakļaut sevi nelielām mocībām, kas kā izrādījās nemaksā NEKO!

Negatīvais pilī manuprāt ir tas, ka uzreiz ieejot pārņem nevis senlaicīgas, bet pat nedaudz moderni laikmetīgas izjūtas. tas pateicoties tam, ka pils nosacīti atrestaurēta un tajā ierīkotais muzejs ir ar dažādām modernām uzpariktēm. Sieva pat zināja teikt ka vienu brīdi tas esot skaitījies kā viens no modernākajiem muzejiem ZiemeļEiropā. Viss uztaisīts skaisti un kvalitatīvi, jebšu ar vērienu. Eksponātu nav daudz, bet telpas izmantotas racionāli un ar labu tematisko sadalījumu. Esam aplūkojuši nopietnu ēku, lai turpinātu ne tik nopietni :)

Pildam savu svēto vecāku funkciju un vedam bērnus uz Bērnu pilsētiņu. Jāsaka, ka nebiju to iedomājies tik iespaidīgu. Tai atvēlētā platība ir iespaidīga un teritorija labiekārtota bagātīgi. Bērni dzīvojas un aiz laimes pat nezin kur likties, jo uzreiz gribas izmēģināt visus slidkalniņus, visas šūpolītes, visu, visu... :) Pat Ilze nespēj noturēties pretī kārdinājumam un laižas iekarot kādu no daudzajiem bērnu atrakciju rīkiem.

Tā paiet stunda, bet pulkstenis ir jau 16:00. Eduši vēl neesam, bet tagad atšķirībā no situācijas pilī, kad bērni jau prasīja ēst, nevaram vairs viņus dabūt prom no laukumiņa, jo tur taču ir tik labi un ir skaidrs ka tik drīz tādā bērnu paradīzē atgriezties nesanāks. Ar lielu pierunāšanu dodamies ēst. Ilze arī pati agrāk ir vadījusi ekskursijas uz Ventspili un liekas ir lietpratēja arī ēdināšanas jautājumos šajā pilsētā. Meklēto ēstuvi atrodam uzreiz aiz bērnu pilsētiņas. Šī kafejnīca atrodas Vasarnīcu ielā 17 un saucas "Pankoki". Ceram uz firmas ēdieniem - pankūkām, bet mums par lielu nožēlu pankūku cepēja slima un jāņem kas cits. Cenas apstulbina un pat negribas tām ticēt - LĒTI!! Droši ņemu sev zupu, otro ēdienu, dzeramo un saldo.. arī sievai un bērniem līdzīgi, tikai mazāk... rezultāts ir iztērēti 8 lati, kas manuprāt nav nekas ņemot vērā ēdiena daudzumu un mūsu skaitu!

Lieki piebilst, ka paēdu un biju apmierināts arī ar ēdiena garšu. Paldies šai iestādei, un lai daudz jauku klientu viņiem turpmāk! Ekskursija tuvojas beigām un vēl pēdējais prieks tiek bērniem, jo ceļu līdz mašīnai mērojam cauri bērnu pilsētiņai. Atkal bērnu smiekli, prieks un gaviles, līdz tomēr sasniedzam automašīnas stāvvietu. Kāpjam iekšā, mājam ardievas Ventspilij un dodamies mājup.

brauciens atpakaļ

Uz mājām braucot izvēlamies to pašu ceļu pa kādu atbraucām. Esam noguruši un pirmie aizmieg bērni, tad Ilze un arī es ar grūtībām jau turu acis vaļā. Neaizmigt man palīdz tas, ka spīd vēl vakara saulīte un ceļš nav vienmērīgi taisns. Pusceļā iebraucam vēl Tukumā, lai apciemotu manus vecvecākus. izlocam kājas, iekožam ābolu plātsmaizi un es bonusā no vecvecākiem saņemu gardo pašdarināto vīniņu :) uz vectēva vārdiem, ka to nevajag baigi kratīt atbildu, ka šitā manta pie manis tāpat ilgi neglabājas :D Gribas jau mājās un dodamies prom. Nobraucam pēdējos ~ 100km un esam mājās. Iespējams mana atvaļinājuma pēdējais ceļojums beidzies.

Ventspils brauciena video skaties šeit:

Visas Ventspils brauciena bildes ir šeit:

Ventspils_21.08.2008

Paldies Tev bloga lasītāj!

Opera 9.52 ir klāt!

2008-08-20T11:50:00.000-07:00

Prieka vēsts visiem Opera interneta pārlūka lietotājiem - versija 9.52 ir pieejama publiskai lejupielādei :)

Tāpat es gribētu atgādināt, ka interneta izmantotājiem uz mobilajiem tālruņiem ir lieliska iespēja savam telefonam uzstādīt ātro Opera Mini interneta pārlūku :)

Uzzināt kāpēc izvēlēties Opera interneta pārlūku Jūs variet Choose Opera blogā.

Pick Nick and Break Fast

2008-08-19T17:01:00.000-07:00

31.07.2008 Andrejsalā notika pasākums, kas pulcēja Latvijas blogerus, blogu lasītājus un citus interesentus.

Pasākuma galvenais patrons bija Arturs. jau zināms laiks pagājis, emocijas pieklusušas un nu ar mierīgu sirdi var kautko uzcept par šo tēmu :)

Uzreiz jāsaka, ka pats esmu blogu lasītāju kategorijas dalībnieks un līdz ar to bija grūti uzsākt sarunu ar cilvēkiem, kas manās acīs ir LV blogosfēras haizivis jebšu atsevišķos gadījumos vnk. mediju vai datorfrīki :D Lieki piebilst, ka bez jau iepriekš pieminētajiem ļaudīm ieradās arī acīmredzami citādi domājošie, kas centās lieki izrādīties ar savu uzsvērto distancēšanos no blogeru grupas. Kāds vēlējās izskatīties kā meitenīte puķainā kleitā, kāds pārliet jēgu, lai saņemtu beidzot dūšu un pateiktu varbūt to ko nekad nepublicētu vai nepateiktu citiem blogeriem. Bija smiekli, nopietnas sarunas, kautiņi, iedzeršana, ķēmošanās, pašreklamēšanās un māžošanās, bet tieši tā visa kokteilis padarīja šo pasākumu par ģeniālu un unikālu! Tāds nu bija šis Latvijas blogeru pikniks :)

Tiesa ar to laikam nekas vēl nebeigsies, jo Arturs ir nolēmis iet vēl tālāk un pavisam nesen izsludināja pieteikšanos uz Latvijas blogeru brokastīm!

Arturs par to raksta: “"Blogeru Brokastis” būs pavisam kas savādāks, un tas būs slēgtais pasākums, kurā piedalīties blogeri tiks uzaicināti katrs personiski (slēgta tipa pasākums)."

Ņemot vērā Piknika notikumus, kur līdzīgi kā skolnieki blogeri sadalījās interešu grupiņās, slēgta tipa pasākuma ideja teorētiski varētu liegt iespēju aplūkot pašus kolorītākos un provocējošākos Latvijas blogosfēras darboņus klātienē. Tiesa gan par facecontrol un dresscode Artura blogā nav minēts ne vārds un tas paver iespējas kādam, kurš Piknikā nepaspēja, tagad norauties no saitītes un izcelties :D

Labu ēstgribu Jums brokastīs!

arī viņai 28 :)

2008-08-18T23:12:00.000-07:00

Daudz laimes Tev sieviņ :)